|
|
Saturday, July 26th, 2014
| |
20:47 - pasaulīte
|
Beidzot arī man ir silts.
Bet ziņas nevaru skatīties, asaras acīs.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Saturday, July 19th, 2014
| |
08:15 - lidmašīnas lido
|
Ievadīju google meklētajā vārdus "all" "mothers" "earth" "nurs" "peacefully" - un man pilnīgi, pilnīgi nekas jēdzīgs nelec ārā. Skumīgi. Pamēģināju ar "cradling" - nu arī tā pašvaki. Bet, ja katra mamma uz pasaules varētu mierīgi auklēt savu bērniņu - tas vienkārši izslēdz karu, krītošas, jo sabumbotas lidmašīnas, un citas sliktas lietas.
Jo, ja domājam, ka jādomā pozitīvi, tad jādomā pozitīvi. Un mammas, kas mierīgi auklē bērniņus, ir ļoti pozitīva lieta. Un es, pa cik slikti zinu angļu valodu, nevaru izdomāt jēdzīgu afirmāciju par visām pasaules mammām, kas mierīgi auklē savus bērniņus, bet gribas.
Un meklējoties atradu šitādu bildīti. :) Nu labi, par to pupošanos ta tā, bet bildīte forša.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Tuesday, July 15th, 2014
| |
06:04 - par karu
|
No "Rīgas Laika" 2005. gada janvāra numura, kas publicējis tulkojumu no "THE NEW YORKER" Ādams Gopkins.
"Pirmais pasaules karš māca, ka teritoriāli kompromisi ir labāki par globāla mēroga karu, (...) Otrais pasaules karš māca, ka tiekties pēc mierīgas sadzīvošanas ar tirānijām, nododot mazākas nācijas, nozīmē tirānu tikai iedrošināt, ka atteikšanās cīnīties šobrīd noved pie jo smagāka kara vēlāk (...). Pirmais māca nemesties pa galvu, pa kaklu cīņā, Otrais - nekad nepiekāpties agresīvas varas priekšā."
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Tuesday, June 3rd, 2014
| |
10:03 - par dziesmiņām
|
"Aijā žūžū lāča bērni" ir briesmīga dziesmiņa - tēvs aiziet, māte aiziet...
Toties "Joka pēc, Alfabēts" man patīk - beidzot pati būšu iemācījusies alfabētu!!
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Sunday, June 1st, 2014
| |
06:36 - vēlreiz par karu
|
Ja šodien sāktos karš...
Tad rēķinot konkrēti manu dzimtu, nebūtu nevienas (!) paaudzes, kas nebūtu piedzīvojusi karu - t.i., būtu piedzimuši un nomiruši nezinot kas ir karš!! Jo vecmāmiņas dzīvoja kara laikā - mani vecāki dzima pēckara periodā, viņi vēl ir dzīvi, un, ja šodien sāktos karš, viņi jau skaitītos nākamā paaudze, kas atkal ir piedzīvojusi karu.
Bērni gan sanāk, ka ir dzimuši miera laikā veselās (tas ar ironiju) trīs paaudzēs - t.i., - mani vecāki, es, un mans bērns. Kaut gan, ja rēķina, ka mani vecāki un es esam dzimuši aukstā kara laikā okupētā teritorijā, tad ej tu sazini...
Es nezinu kāpēc, man vienmēr bijis ļoti bail no kara, jau no bērnības man sapņos rādījās šaušana, un ka ir jāslēpjas, un lido lidmašīnas un bumbo. Un vēl tagad ir šausmīgi bail no atombumbām. Kaut gan man drusku "atlaida" tās bailes no atombumbām, kad jau 20+ cik tur gadu vecumā noskatījos ANIMI (!) par puiku, kurš izdzīvo pēc kaut kādas Hirosimas vai Nagasaki bombardēšanas, un kā viņš dzīvo pēc tam. Vēl tagad acu priekšā stāv, ka viņš ir salicis plauktiņā sava tēva un citu radinieku galvaskausus. Bet tie jau ir tie japāņi...
Starp citu, par lidmašīnām, kas lido un bumbo runājot, pēdējā kara laikā, cik noprotu vairāk no daiļliteratūras, visi slēpās māju pagrabos. Cik racionāli tas reāli bija?? Un mūsdienās - deviņstāveņu māju pagrabā slēpties laikam būtu lielākā muļķība, ko varētu darīt. Es vēl gāju pirmajā vai otrajā klasītē, kad Pļavniekos cēla "Tālavu". Mēs bērni savā starpā mēļojām, ka tas ir "bunkurs", uz kuru būs jaskrien, ja nu gadījumā kas. Man šī doma likās nomierinoša. Kaut gan pēc Līgatnes pazemes bunkura apmeklējuma, nu jau nesenā pagātnē, man gribējās raudāt - jo viss kas tur taisīts, bija pamatīgi un pārdomati taisīts, un tas viss - karam.
Un vēl par lidmašīnām runājot, - tas bija tajā dienā, kad nodega Rīgas pils, - virs Rīgas lidinājās divi iznīcinātāji. Tagad es zinu, ka tos no parastām lidmasīnām viegli atšķirt, it sevišķi ja brāļi savulaik aktīvi līmējuši to modelīšus! Un kaut arī es uzreiz padomāju, ka tie taču ir savējie - NATO, es reāli apraudājos.
Kaut gan karš arī var būt dažāds. Piemēram vīra vecmāmiņa, cik noprotu, "dejojusi un izklaidējusies" ar vāciešiem, tādēļ labprāt gāja uz kinci noskatītes 2004 gada filmu par Hitleru, sak, atcerēties jaunību. Un arī "krievu" laikā, cik noprotu, šī dzimta nav dzīvojusi slikti, jo varēja iepirkties specveikalos, un vīrs no bērnības atceras tādas lietas, piemēram banānus, par kurām es pat nedomāju kā par reālām. Toties vīram ir arī savas " bērnības traumas" - jo viņa vecāki bija reāli komunisti, un viņš tika reāli mācīts, ka dzīvo super lielvalstī ar visvarenāko armiju, kas viņu sargā un kas ir palaidusi kosmosa sputņiku. Tad iedomājieties, kas notiek, kad šī varenā valsts pazūd! Nokristīja manu vīru jau sapratīgā vecumā, un viņš tam pretojies, cik jau nu jaunāks par 10 gadiem bērns spēj, jo vismaz viņam pašam liekas, ka tas tika izdarīts tikai tādeļ, ka bija sākusies atmoda, un visas viņa mammas draudzenes jau savus bērnus bija nokristījušas - modes pēc. Savukārt manu vecmāmiņu 16 gadu vecumā vāceši reāli pielika pie sienas, lai nošautu, bet beigu galā kaut kada brīnuma dēļ nenošāva. Tadēļ mana vecmamiņa nav iedomājama skatoties filmas par karu!! Manas "bērnības traumas" varbūt arī nebija tik izteiktas kā vīra - man galvenais, sākot iet skolā, stingri aizliedza kādam stāstīt, ka katru svētdienu ejam baznīcā un svinam Ziemassvētkus, tas arī viss. Nedz mana mamma, nedz tētis, cik zinu, nebija komunistu partijā, kaut arī taču it kā vajadzēja būt visiem. (Nupat uzrakstīju un padomāju, cik dīvaini, ka ļoti pareizi liekas teikt "ejam baznīcā", nevis tā kā patiešām būtu bijis pareizi teikt.) Tātad - PILNĪGI PRETĒJI mana vīra bērnībai, kaut arī abi esam dzimuši vienā gadā, un mūsu mammas ir dzimušas vienā gadā. Savukārt manai mammai gan ir reāla pēckara/padomju laika trauma - viņai vēlarvien liekas, ka viss ir "jādabū", un "jāsagadā", un stiepšus jāstiepj mājās. Un viņa pat vairs medicīnisku iemeslu dēļ nedrīkst īpaši nest smagumus, un taču ir bērni, kas verētu uzņemties visus "dabūšanas" pienākumus, bet savā starpā esam runājuši, ka viņai nedrīkst to atņemt, jo tā " dabūšana"/iepirkšanās viņai ir reāli psiholoģsiki vajadzīga.
Vissmieklīgākais, ka šobrīd mūsu dzimtās viss ir sagriezies otrādi. Ar vīra tēvu esam pat diezgan pamatīgi sakašķējušies (neejam uz ģimenes jubilejām, ja tur ir vīratēvs), jo savam dēlam, redz, ielikām "nelatvisku" vārdu (un tas nav nedz Maikls, nedz Deivs)!! Savukārt mana mamma, tā iemesla dēļ, ka, redz, vācieši gribējuši nošaut manu vecmāmiņu, ir izdomājusi, ka 9.maijs ir galvenie valsts svētki, kam jābūt kā brīvdienai, un obligati jāpavada pie Uzvaras pieminekļa!! Es kā mierīgāks cilvēks cenšos ar viņu par šo jautājumu nerunāt, jo man nez kāpēc liekas, ka krievi, atšķirībā no vāciešiem nebūtu klausījuši nevienu, un būtu ne tikai nošavuši, bet pirms tam vēl izvarojuši un pēc tam aplaupījuši. Bet varbūt vienkārši man tā liekas kaut kads propogandas dēļ. Un galu galā - pagātne ir pagātne, ir jādomā par nākotni, un man liekas, ka ejot 9.maijā pie Uzvaras pieminekļa kaut ko svinēt, mamma nevis svin pagatni, bet bojā nākotni, - mana bērna, sava mazbērna nākotni. Kaut vai tāpēc, ka PSRS, kas uzvarēja karu un kurā dzima mana mamma nav mūsdienu Krievija, bet man liekas, ka mamma to nesaprot. Jeb es kaut ko nesaprotu??
Karš padara cilvēkus divkosīgus. Karš nebeidzas konkrētā dienā. Karš ir šausmīgs. Karš nebeidzas nekad. Varbūt karš ir tikpat dabisks, kā dzimšana un miršana.
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Wednesday, May 28th, 2014
| |
13:41 - par karu
|
|
| Thursday, May 15th, 2014
| |
14:12 - par taupīgumu
|
|
| Tuesday, April 29th, 2014
| |
22:34 - bērnkopības ieraksts nr. 4
|
|
No visiem zaķīšiem, kaķīšiem, cielaviņām, vardītēm, dinozauriņiem, PitManū, vāverītēm, pukumaisiem, čurumaisiem, gražupoļiem, utt. ir palicis Rausītis!! Tāpēc, ka viņš ir tik silts, it sevišķi no rītiem!!
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Thursday, April 3rd, 2014
| |
13:17 - legāls/nelegāls
|
|
Nu es saprotu, ka ir jāceļ šums par tām tipa legālajam narkotikām, bet ne jau tā, kā tas notiek šobrīd. Man, piemēram, liekas absolūti muļķīgi ziņās ne tikai paziņot, ka 2 meitenes ir nonākušas slimnīcā, elpojot gaisa atsvaidzinātājus, bet arī precīzi izstāštot tehnoloģiju, kā tas tika darīts. Tāpat - stāstīt par vielām ar kurām apsmidzina "sienu", un pat parādīt TV interneta saiti, no kuras var pasūtīt vairumā, precīzi izstāsta kur, ko, kā. Izklausās nevis pēc sabiedrības informēšanas, bet gan patiešām pēc informēšanas -ejiet un dariet, un jums nekas par to nebūs. Tiešām mēs te par lēnu izmirstam? Jo savādāk taču kāda patija nelaistu garām izdevību celt savu tēlu un reāli vai ne tik reāli iestātos pret indēšanos, it sevišķi tagad, pirms vēlēšanām. Bet nē, tādā veidā klusums!!
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Friday, March 7th, 2014
| |
14:24 - bērnkopības ieraksts Nr.2
|
Pirmais pusotrs mēnesis patiešām ir tas trakākais.
Rati un slings - mobilitāte, kas uzreiz padara dzīvi gaišāku.
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Sunday, February 16th, 2014
| |
18:48 - bērnkopības ieraksts Nr.1
|
Pagājis jau mēnesis, bet es no tās bērnkopības tapat neko neesmu sapratusi, esmu nomocījusies, sanervozējusies, man viss sāp, esmu gribējusi skriet uz slimnīcu, esmu satracinājusi pusi savu radinieku, zvanījusi pēc padomiem draudzenēm un konsultantiem, nikni metusi nost klausuli, lamājusi iemeslu un raudājusi kopā ar viņu... Tikmēr visa iemesls mierīgi ēd, guļ, mazliet gražojas un aug. Un kad viņš tā mierīgi guļ - nu tad atkal jāraud no laimes un prieka.
Rodas jautajums, vai vispar pie bērnkopības var "piešauties", vai ir cilvēki, kam ir dots, un ir cilvēki, kam nav?? Jo šobrīd ienīstu teicienu par dabu, kas saslēdzas un visu nokārto.
+ sajūta (un tā arī noteikti ir!!), ka puse smadzeņu ir vienkārši atslēgusies. Pat filmas angļu valoda vairs nevaru skatīties - neko nesaprotu. Tas laikam, lai daudz maz varētu apstrādat visu augstāk minēto!! Tik daudz tā daba par mani ir apžēlojusies!!
Bet no otras puses - nu tācu aug, aug acīmredzami!! Pat žēl, ka tik ātri!!
|
|
(5 comments | ir ko piebilst)
|
| Wednesday, January 29th, 2014
| |
11:26 - piedzimšana
|
|
| Wednesday, December 25th, 2013
| |
10:57 - Priecīgus ZS!
|
|
| Monday, December 23rd, 2013
| |
12:52 - Pa sīkumiņam...
|
1. Pēc kanona svētajā ģimenē bija tikai 1 bērns - Jēzus. Kā Ķīnā ar 1 bērna politiku. Jēzum pašam bērnu nebija. Ko tur brīnīties, ka kristieši nevairojas, tik līdz iespēja nevairoties radās.
2. Lietuviešu valodā viensēta, lauku mājas ir "sodyba". Latviešiem sodība ir sodība... sods...
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Friday, November 15th, 2013
| |
14:55 - Grūtniecība nav slimība...
|
|
| Monday, September 9th, 2013
| |
08:42 - Kolibri
|
|
| Monday, September 2nd, 2013
| |
11:08 - 1.septembris
|
|
| Tuesday, August 13th, 2013
| |
11:51 - Gaiļezers pret Stradiņiem
|
Gaiļezerā ar nav slikti, bet Stradiņi ir reāls kūrorts!!
Visvairak aizkustināja: Uz leduskkapja, protams, uzrakstīts, ka savas paciņas lūdzu likt iekšā tikai tad, ja uz paciņas ir uzvārds, palātas Nr. Bet!! Uz ledusskapja ir uzlikta pildspalva un papīra lapiņas, lai to reāli varētu izdarīt!!
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Thursday, August 8th, 2013
| |
14:00 - Sievietes, kas skrien ar vilkiem
|
|
Nezinu, mani nogarlaikoja. Līdz vidum nedavilku, atstāju, kādai citai dzīvei.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Friday, June 21st, 2013
| |
09:44 - Es saprotu, ka šobrīd esmu pārspīlēti emocionāla, bet knapi valdos....
|
Nākot uz darbu, virs galvas pārlidoja 2 slavenie NATO iznīcinātāji. Goda vārds, skatījos, galvu atgāzusi, un man bira asras!! Man bija šusmīgi bail!!
Un pēc tam es uzzinu par Rīgas pils degšanu. Man apšķebina dūšu, bet nu tas tā. Bet tad, kad darba kolēģe, ar kuru par to mazliet apspriedos, izrādīja pilnīgu izbrīnu par to, ka pilī vispār ir muzejs (!) un galvenos pārdzīvojumus izteica par to, ka notiekti sadegušas dāvanas, kas tikušas dāvinātas prezidentam (!) es goda gārds, gandrīz vai uzsprāgu!!
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
|
|
|
|
