| 10:56a |
pamperu kalni pret metāla kokteiļu salmiņiem
Paldies visiem labajiem gariem, arī jaunākais bērns beidzis pamperoties. Citādi katru reizi pērkot pamperus un nesot ārā miskasti jutu sirdspaziņas pārmetumus. Par mēslu kaudzēm, kuras nepazūd, kad tiek izmestas lielajos konteineros, protams.
Palielīšus, drusku to visu kompensēju:
Traukus mazgāju ar mājās šūtu kokvilnas- frotē "švammīti";
Kaķu barību pērku tirgū savā auduma maisiņā. Kaķu barības tantām ļoti patīk!! ;
Tualetes papīru arī pērku dubultā plastmasā neiesaiņotos. Bet tas arī tā dīvaini, jo bieži viens tāds papīrs ir ražots Krievijā;
Pagājušo nedēļ tēju pirku Apsara namiņā un palūdzu, lai iesver uzreiz manā kastītē;
Nu protams, savs maisiņš somā līdzi.
Protams, tas viss ir sīkumi. Bet pa druskai no šī un tā, jo es ceru, ka dievi mani nesodīs, un nevienā lietā nekļūšu fanātiķe. Jo ir brīži kad kaķi brēc ka aizkauti, jo bļodiņa tukša, tad protams nopērku to, kas piemājas veikalā ir.
Bet es patiēšām nesaprotu cilvēkus, aks vides tīrības vārdā pērk metāla kokteiļu salmiņus ar speciālu birstīti to tīrīšanai?
1. Cik bieži vispār cilvēkam dzīvē ievajagās kokteiļa salmiņu?
2. Cik daudz materiālu/enerģijas tiek patērēts tos ražojot?
3. Viņus taču ved ar lidmašīnām, kas piesārņo gaisu!!
Un galvenokārt tomēr - vēlreiz - nu cik bieži cilvēkam dzīvē vajag kokteiļsalmiņu?? Lai vispār aizdomātos, ka tāds ir nepieciešams!!
Bet vispār, cik sarežģiti mūsdienās ir iepirkties!!
Kad jādomā par to: vai vietējais? vai ekoloģisks? vai nav pa daudz iepakots? kas sastāvā? un galu galā - cik maksā? Un lai smuki izskatās!! Un lai to netirgo Maxima!!
+ drausmīgākais murgs Centrāltirgū! Onkulis aiz letes baklažānus, kuri katrs ir iepakots kaut kādā caurspīdīgā plastamsā, taisa vaļa un mat lielā kaudzē uz letes, tagad jau neiepakotus, kur atkal pārdevēja vai pircēji tos liek parastajos tirgus maisiņos, sver un pārdod/pērk. |