Thursday, October 19th, 2017

Time	Event
9:47a	a par demogrāfiju... līdz galam nav izdomāts... 2 bērni ir mans skaitlis. 1 būtu par maz, 3 - par daudz. Fiziski un emocionāli. Finansiāli - tas protams, atkarīgs no prasību līmeņa pret sevi un dzīvi, man šobrīd ir ok. Bet mani vēlarvien pārņem tādas foršas AWW :)) sajūtas ieraugot nesen piedzimušos cilvēkus. Varbūt ja es būtu jaunāka, tad šitiem 2 resgaļiem paaugoties, tas fiziski un emocionāli mainītos uz to, ka vajag 3. Šobrīd man liekas nav vērts par to pat prātuļot. Bet es gribu paprātuļot par ko citu - ir taču sievietes, kas gribētu 2 vai 3, vai 4 utt. un ir tam gatavas gan fiziski, gan emocionāli, bet galīgi nav - finansiāli!! Tīri teorētiski bērnu pabalsts ir tas, ko man un visiem noņem nost nodoklī un pēc tam atdod atpakaļ tiem kam vajag, piem., ir bērni. Ja es varētu "pa taisno" iedot kādai mammai, lai viņa varētu arī finansiāli atļauties bērniņu... AWWW :) bērniņi ir forši!! Bet es droši vien tā nedarītu. :D Tā kā "valstij" ir vien no manis jānoņem tie nodokļi!! :D Un man "no valsts" jāizspiež iespējamais maksimums visādu pabalstu veidā!! :D Bet brīžiem man liekas, ka es taču mierīgi varētu atbalstīt kādu mammu, ja vien... Ja vien nebūtu jāmksā par privāto bērnudārzu!! Es vadu savus ķiparus uz privāto, kas ir turpat blakus pašvaldības dārziņam (un cik es nojaušu - celti vienā laikā un abi tieši bērnudārza vajadzībām!!), un nekādi nesaprotu, kas ir tie izredzētie, kas "ir tikuši" pašvaldības. Bet ok, ok, ja jau dzimstība krītas, tad tā globāli domājot, ko tur uztraukties par bērnudārziem, drīz jau tur nebūs kam iet. Problēma atrisnināsies pati no sevis!! Voila!! Un vēl - ko es nasprotu, un slinkums meklēt... par valsts budžetu. Es saprotu - mēs esam maza valsts, nodokļos tiek iekasēts tik, cik tiek iekasēts. Es saprotu, naudas nepietiek. Jāiztiek kā ir. Bet - ik pa laikam aktualizējas, ka Latvijā no budžeta procentos, salīdzinot ar citām ES valstīm vismazāk atvēl veselībai, ģimenei ar bērniem, utt. Tīri teorētiski tad sanāk, ja šiem jautājumiem atvēl procentos mazāk, tad ir jomas, kurām Latvija atvēl procentos vairāk, nekā citās ES valstīs, jo kopā taču jāsanāk 100%, grozies kā gribi. Tad kuras ir tās jomas, kurās Latvija % no budžeta atvēl vairāk nekā citās ES valstīs?? + es esmu ļoti pateicīga par to, ko "valsts" man deva naudas veidā, kad piedzima mani bērni!! Ja man, piemēram, nevajadzētu maksāt nodokļus, bet krāt, pat ar domu par mērķi (dzīvot veselu gadu! pa māju, kad piedzims bērns, divi bērni!! ), es nekad nesakrātu!! Tāpēc milzīgs paldies visiem, kas maksā nodokļus!! Nopietni!! (2 Comments | Comment on this)
10:59a	un par metoo, vai kā tur pareizi Saskumos, jo visu mūžu man licies, ka esmu vīriešu neievērota, negribēta, nevajadzīga. Un tagad padomāju, ka neviens mani pat izvarot nav mēģinājis, ne kā savādāk uzbāzties. Nevajadzīgā. Negribētā. Kārtējais apstiprinājums. Vissmieklīgākais, ka jā, kopš uzzināju par šito metoo, staigāju apkārt un domāju, ka, fū, paldies dievam, man neko tādu nav nācies piedzīvot!! Un tikai šorīt no rīta pēkšņi kā pa pieri - aha, bet kā tad toreiz Lietuvā?? Izvarot gribēja "draudzeni", ar kuru biju kopā. Es atkal biju liekā, kas varēja iet. Es nekur negāju. Draudzene nepiekrita "izvirzītajām prasībām". Mēs aizstāvējāmies, mēs izkāvāmies, mēs atbraucām mājās ar zilām acīm un šķipsnām izplēstiem matiem, abas, bet mēs atspārdijām to čalīti. Mācība, ko guvu - pat viens nīkulīgs čalītis ir stiprs, un viena sieviete fiziski nevar "uzvarēt". Divas var. Tagad prātoju - kāpēc to neuztveru kā baigo traumu?? Vai tāpēc, ka mērķis nebiju es?? Vai tāpēc, ka aizstāvējāmies, nevis piekritām?? Vai tāpēc, ka traumas nebija "smagas"? Vai tāpēc, ka mana psihe pieradusi visu slikto izmest ārā, un aizmirst?? Aj, aj, būs jārok dziļāk, jāparakājas, tā taču nevar būt... (Comment on this)
11:23a	+ par vardarbibu man daudz aktuālāka ir tā vardarbība, kas tiek darīta ar "mīlestību" , vai nezināšanas dēļ, vai tāpēc, ka savādāk neprot, vai tāpēc, ka cilvēks ir tik greizs... Tā vardarbība, pēc kuras nav zilu acu un izplēstu matu, un pat īsti nevar formulēt, kas notiek, bet gribas raudāt... vai ēst, un saldumus... (Comment on this)

<< Previous Day

2017/10/19 [Calendar]

Next Day >>