Wednesday, April 8th, 2009

Time	Event
9:47a	Cēre, tantas, es, pavasaris Šitajā te Mencendorfa namā: http://mencendorfanams.com/index-lv.php ir studijas "Cēre" 35 gadu jubilejas izstāde, ceturtā stāvā. Atklāšana bija vakar, un izstāda būs mēnesi. Vakar dabūju diplomu/atzinību "par radošu ieguldījumu un centību latviešu tautas mākslas prasmju un tradīciju saglabāšanā". Es pat lepojos. Parasti ar tādiem "diplomiem" nelepojos, un tie ātrāk vai vēlāk tiek izmesti iskastē - bet ar šo - nu patiešām kaut kā salepojos. :)) Atkal izsmējos ar tantām un tā. Kaut arī žēl - vismaz divas neatnāca, jo bija slimnīcā. Bet vienalga, vakar kārtējo reizi bija tik pozitīvi, priecīgi, pavasarīgi!! Patiešām atnāciet paskatieties, kādus smalkus rokdarbus tantas ar saviem mezglinajiem pirkstiem un sastrādatājām rokām ir radījušas. Tām blakus tie daži mani darbiņi - var redzēt, ka ir kur augt. :)) Bet šorīt nācu uz darbu, un pie autoostas tuneļa stāvēja tāda veca, veca tantiņa, ar pastieptu rociņu. Tā gar sirdi kaut kas noskrāpējās, un sakodusi zobus "iesitu robu" savā stingrajā personīgajā budžetā, iedodot tantai drusku baltas latviešu naudiņas. Cik dažādi - ir tantas, kas nāk, un kaut ko munstierē, un smejas, ka redz, vēl var pēc infarkta atnākt un iedzert šampanieti ar zemenēm, un ir tantas, kas stāv ar pastieptām rokām. Liktens?? Izvēle?? Kas ir cilvēks?? (1 Comment | Comment on this)
12:05p	Bunkuri, hipijisms, dzīve Svētdien biju ekskursijā Līgatnes bunkurā. Gide bija slikta. Te: http://www.rehcentrsligatne.lv/lv/bunkurs/ Bet iznācu ārā pilnīgi apdullusi. Un nervu centros urdīja 2 galvenās domas: 1. Nu cilvēki, kāpēc nevar dzīvot mierā?? Kāpēc ir tik šausmīgi jākaro, un jāslepeno, un jābaidās no citiem cilvēkiem,, un jānoklausās, un jāizseko, utt?? Davai dejojam, ēdam rīsus ar dārzeņiem, priecājamies par taureņiem, un tamborējam krāsainus kvadrātiņus!!! Nu?? (Un tā baisi - tas protams ir padomju laika mantojums, bet taču noklausīšanās un izsekošanas ierīcēs zinātne ir gājusi uz priekšu. Un likumi... Ai, nu labi, tas ir baisi!!) 2. Bet no otras puses, tā civilā apmācība, vai kas tur, kas bija padomju laikos... Labi, cilvēki varbūt par to smējās, uztvēra kā apgrūtinājumi, bet viņi vismaz zinātu, kurā brīdī jātinas baltos palagos un jādodas uz kapsētu. Bet mēs - nu tas ir, mana paaudze un jaunāki, i neko nezin. Elementāru pirmās palīdzības sniegšanu zin tie, kas ir izgājuši autokursus. Nu, kaut ko vairāk un labāk, iespējams, zin skauti un gaidas, bet cik viņu ir?? Kaut kādas apmācības izveica Sarkanais Krusts, ja?? Un tad to rāda pa TV kā lielu notikumu, bet pēc tam nokritizē no panckām ārā par bērnu psihes traumēšanu. Stulbums. Varam jau dzīvot jaukā apziņā, ka NATO lidmašīnas mūs sargā, un nekad, nekas nenotiks. Un Amerika sargā mieru pasaulē... Un, ja sāksies atomkarš, izkusīsi un nepamanīsi. Bet... Atceros, bērnībā spēlējos ar tādām oranžām plastmasas kārbiņām, arī pad.laika "mantojumu" - pirmās palīdzības aptieciņa visām dzīves situācijām, kaut kādas piļuļas pret radiācijas piesārņojumu, kaut kādas pret vēl kaut ko... Ja dzirdat, ka kauc sirēnas, ieslēdziet radio un gaidiet... Jā, sirēnas ir!! Vienreiz pat laikam kaut ko dzirdēja. Jo zināju, ka jābūt un jādzird. UPD. HM, Valterā un Rapaā ir grāmata - "SAS izdzīvošanas māksla". Pāršķirstot tēmas un padomi, kas iekrita acīs - kā nodīrāt briedi, kā pagatavot akmens cirvi, un kaut kas briesmīgs pie pirmās palīdzības - trubiņas ievietošana pāršķeltā kaklā. Maksā 11 ls un kaut kādus santīmiņus. Pietiekoši padārgi, lai padomātu, un padomātu. (Comment on this)
1:24p	čupu čupā... Kārtējie jaukie spoku stāstiņi. Patiešām jauki!! Labāk, nekā skatīties CIS (CSI?) Pilnīgi neticās, ka tikai tagad iznācis latviski, un - ka tikai tagad izlasīju. Kaut arī stāsts zināms, ir vērts pārlasīt. Jo, kaut arī vismaz man personīgi, nebija izprotams Frankenšteina naids un pretīgums pret paša radītu būtni, es ļoti labi sapratu sirdsapziņas mokas, un, pats galvenais, to sajūtu, kad "cirvis karājas virs galvas". Paša radījuma nebija ne žēl, ne nežēl. Emocionāli iedarbīgs stāsts. Ir vērts lasīt, būs par ko padomāt, kaut kur pat muguras smadzenēs, t.i. - vārdos neizsakāmajā līmenī. Izlasīju ļoti ātri, un, uz lasīšanas brīdi bija aizraujoši. Bija grūti nolikt grāmatu, jo visu laiku gribējās zināt, nu, kas būs tālāk, kas tālāk?? Bet tā padomājot par visu darbu kopumā - es šaubos, ka man kaut kas diži daudz aizķersies prātā, un pēc ilgāka laika atcerēšos, kas ta tur bija, kas notika, visus sīkums. Un arī netiekšu, ka emocionāli pārdzīvoju līdzi galvenajiem varoņiem, vai kaut kā tā. Grāmata izklaidei, laika nosišanai, relaksācijai no ikdienas problēmām uz lasīšans brīdi. (Comment on this)
3:49p	Asinis ir asinis, ir asinis... Asinis ir asinis, dzīvības sula, sarkanā krāsa, asinis iztek - nav dzīvības, vampīri sūc asinis. Ierocis uzplēš miesā brūci, kas asiņo. Noasiņot. Nomirt. Asins laikmets. Vēl nav beidzies. Nervi, nervu gali, smadzenes... Noslēpums. Stress, depresija, nervozitāte, PMS, krīze. Nervu šūnu laikmets jau ir sācies. (Comment on this)

<< Previous Day

2009/04/08 [Calendar]

Next Day >>