Latvijas kultūras kanons http://www.kulturaskanons.lv/1/Nu nezinu, līdz šim visas diskusijas klausījos/lasīju tā, - gluži vienaldzīgi, bez sava viedokļa. Kamēr pa LR neizdzirdēju, ka sadaļa "Tautas tradīcijas", un tur grib iekļaut arī tautas tērpu. Un man radās viedoklis.
Es domāju, ka tāds kultūras kanons ir pat ļoti OK. Tikai viņš nav jāveido skolas bērniem, vai kultūras darbiniekiem. Bet gan patiešām orientējoties uz ārzemniekiem, un - vietējiem, kuriem īstenībā tāda "kultūra" ikdienā labākajā gadījumā saistās ar latviešu filmu kinoteātri, un kādu teātra izrādi, t.i. grāmatvežiem, pārdevējiem, nogurušiem ierēdņiem, banku meitenēm, un tamlīdzīgiem radījumiem.
Tad nu re. Tādu kanonu saveidot jau nav liela māksla. Bet liela māksla, ne māksla, bet IESPĒJA, - pēc tam to labi izmantot, padrīt dzīvu, izmatot NEŠANAI PASAULĒ un PATRIOTISMA CELŠANAI. Tātad bez maz vai katrā tūrisma informācijas birojā jābūt mazam bukletiņam visās valodās, kur tas kanons ir iekšā, ar bildītēm un tādu īsu aprakstu, un galvenais - KUR TO VISU VAR APSKATĪT DABĀ. Jo, piemēram, pat es - latviete būdama un Latvijā dzīvodama, aiz tīrās nejaušības gan zinu, kas ir Zlēku baznīca un iekārta (un tas tiešām ir ko vērts!), bet man nav ne jausmas par tādu Lubānas Apallonu. Un tātad - mazais bukletiņš, vidēji dārga bilžu grāmata mīkstos vākos ar plašāku aprakstu - un liels albūms, ar plašu aprakstu, un bildēm, cietos vākos!!
Tāpat jebkurā grāmatnīcā vai tūrisma informācijas birojā vismaz angļu, vācu, krievu (un latviešu!) valodās jābūt nopērkamām kanonā iekļuvušajām grāmatām, un videokasetēm, ar kanonā iekļuvušajām filmām.
Un - jābūt informācijai internetā arī pēc iespējas daudzās valodās. Pie kam informācijai jābūt viegli pieejamai, un arī - bez maz vai trīs līmeņos. 1. Vispārīgs apraksts, 2. Jau paplašināts apraksts, 3. Jau bez maz vai profisināli izstrādāta programma, kurā cilvēks var reāli paskatīties tautas tērpa villaiņu rakstus, ja nu viņam pašam uznāk tāda velme ķerties klāt pie izšūšans, vai cimdu rakstus, un īsa pamācība cimdu adīšanā, vai vidokurss kokles spēles pamatos. Tāpat visām grāmatām jābūt iespēja tās oficāli novilkt netā (vairākās valodās) un izlasīt, un filmām - noskatīties, un mūziku - noklausīties. Gan jau ka ir iespēja nokārtot kaut ko tur ar autortiesībām. Citādi, par to pašu tautas tērpu - ievadu googlē, labākais ko izmet ir:
http://zagarins.net/Latvjuraksti/index.htmlļoti teicama iniciatīva, Žagariņ, bet man kaut kā gribētos ko vairāk un plašāk. Un ārzemniekam - ievadot to pašu angļu valodā pirmā lapa, ko iedod ir šāda:
http://www.li.lv/index.php?Itemid=482&id=42&option=com_content&task=view.
Bez nevienas bildītes!!
Jo īstenība, es tā iedomājos, man būtu forši aizbraukt uz citu valsti, un galu galā, ne jau visu mūžu es tur dzīvošu - tā koncentrēti iepazīties ar to GALVENO, ko viņi uzskata par GALVENO. Un tad varbūt rastos dziļāka interese, un dziļāk iepazītu to GALVENO - bet pēctam, i visu pārējo. Un ja nu man ka latvietei, kas dzīvo Latvijā, arī pēkšņi sagribas to kultūru pabaudīt, un nav īstas saprašanas, ko - tad lūdzu - klik, un gatavs, lūdzu - brauc, lasi, skaties!! Pie kam ik pa laiciņam par tām lietām būtu jāstāsta TV un Radio, "lai iesēžas". Kaut kā tā.
Galvenais, es domāju, jau nav tas tirdzniecības moments. Galvenais, lai tas kanons, par kuru taču domā, un spriež, un kaut kāda iemesla dēl veido, un gan jau ka ar labu domu - lai TAS BŪTU DZĪVS!! Nevis kaut kur ierakstīts, un aizmirsts. Tā ir laba lieta, pareizās rokās.