manas vecās, mīļotās ļaunās domas
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Tuesday, January 6th, 2009
| Time |
Event |
| 9:13a |
romantika
Kopš es uzzināju, ka lielum liels daudzums cilvēku ar vilcieniem no rīta brauc uz darbu (uz Rīgu), un vakaros - uz mājām, vilcieni manās acīs zaudēja 90% tās romantikas, kuru es tiem piedēvēju. | | 9:29a |
labāka pasaule
Brīvdienās pa Tv rādīja vienu filmu par pilsētu Indijā. Tur 60tajos gados sabraukuši cilvēki no visas pasaules malu malām ar domu dibināt ideālo pilsētu. Dzīvot "kā brāļi un māsas", nelietot naudu, dalīties visā un tiekties pēc labā. Nu, cik sapratu, mūsdienās viņi ir nonākuši līdz tam, ka lieto naudu, un pārsvarā uz turieni brauc dzīvot franču pensionāri. Un secinājums, ko izdara paši pilsētiņas iedzīvotāji, ka arī ar to brālību tā ir kā ir.
Es padomāju, ka viņiem nekas nesanāca tāpēc, ka bija kontakts "ar pārējo pasauli". Gan jau kaut kāds tjipa eksports -imports. Bet Dievs pasarg, kas tur sanāktu, ja šāda kontakta nebūtu.
Bet ideja skaista!!
Un vēl filma par Viju Vētru. "Apbrīnojiet mani, bet neapsakudiet". Nezinu, cik laba vai izcila dejotāja, bet dzīvelīgs tantuks, un arī ar dzīvelīgu prātu, lai arī kas tur nebūtu iekšā.
Es jau pirms tam biju pačekojusi alegria mājas lapu (ak jaunais gads), bet bļins, tur ar baigā inflācija notikusi - 4 Ls par nodarbību!! Es daudz ko saprotu, jā, par telpām jāmaksā un tā, bet 4 lati par stundu!! Nē, cena neatbilst precei, vismaz vēderdejām točna, + ja jau kaut ko esi kustējies.
Bet es neesmu tik uzņēmīga, lai pati mājās savā nodabā kaut ko darītu!! Ai, da nu, priekš kam... Galu galā... nafig! Neko negribas uzņemties, neko. Mazāk uzņemsies, mazāk problēmu. Šodien tāpat uz to Cēri vēl jaaiziet, pati uzprasījos. | | 9:36p |
"Cēre"
Es apjautājos, kas ir "cēre". Tā esot kaut kāds vārpstiņas gals, vai kaut kas tāds. Es apmēram zinu, kas ir vārpstiņa, bet kāds viņai gals, khm...
Bet vispār, tur bija 8 pensijas vecuma tantiņas, un viena vadītāja, nezinu, tā, ap 40. Pie kam, šī esot "progresīvā grupa", kas ne tikai laiž cimdus un zeķes, kā visu mūžu radušas, bet arī strādā smalkus rokdarbus - tamborē un tā. Pasākumu atbalstot valsts, lai tautisko rokdarbu iemaņas neizmirtu. (Bet tās tantiņas izmirs ātri vien, un es neesmu ļauna, viņas vienkārši ir vecas). Bet, tāpēc, ka to atbalsta valsts, katru gadu, katram dalībniekam esot jānoada vienas zeķes. :) Vairāk it kā nekas. Telpiņa - šausmīgi maziņa. Es un visas tantām knapi satilpām tajā vienā istabiņā. Studijai esot arī stelles, bet nav kur tās izlikt, lai austu - nav telpas. Tantas bija jaukas, es biju paķērusi savas satamborētās puķītes, un viena no viņām arī izvilkas savējās, un mēs abas runājām par to, kā tās saķimerēt kopā. Veci cilvēki, jau paasti ir jauki, kamēr neapvainojas, bet nekad nevar zināt, par ko viņi apvainosies. Domāju, ka nākošnedēļ iešu atkal!! |
|