| 1:07p |
Atmiņas...
Klausoties LR1, ik pa brītiņam nākas atcerēties, ka 5. vai 6. klasē, tikko bija kaut kāda LR neatkarība sākusies, un visi dzīvoja tādā patotiskā jūsmā. Latviešu valodas skolotāja, kas uzdevās par baigo Tautas Frontes atbalstītāju (kā vēlāk uzzināju - pirms tam aktīvu komunistu, kas pie tam slepeni pīpēja) mums uzlika rakstīt sacerējumu par tēmu, kāda būs Latvija nākotnē.
Atceros, man bija panika neliela, jo neko nevarēju izdomāt - nu tādu gaišu un jauku. Vecākais brālis teica, lai es nospļaujos, un uzrakstu, ka viss būs slikti. Nu, un tad es uzrakstīju, ka viss būs slikti. Atmiņā palikusi vien etīde par to, kā bezpajumntnieks, sasedzies ar avīzēm, slepus guļ parkā uz soliņa un nolūkojas, kā no mašīnām kāpj ārā bagātnieki, saģērbušies kažokos, un iet iekšā restorānos. Vēl es uzrakstīju, ka jaunie mikrorajoni - tjipa Pļavnieki būs sagruvuši tumši un drūmi, bet tas redz nav piepildījies. Pagaidām.
Visi pārējie bija rakstījuši par puķēm pie mājām un vienmēr saulainu laiku. Īstenība labi, ka skolotāja ielika man normālu atzīmi, un vēl piebilda, ka emocionāli visspilgtākais darbs bijis, bet viņa tomēr piekrītot tām puķēm. Un vienmēr saulainajam laikam. Nez, viņa tiešām tā domāja?? |