manas vecās, mīļotās ļaunās domas
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Friday, November 26th, 2004
Time |
Event |
9:39a |
| 10:18a |
Sitie te, protams, tik mani taadi klusie praatuljojumi...
Ir reliģijas, kas pasludina, ka pēc nāves būs augšāmcelšanās. Ir reliģijas, kas pasludina, ka pēc nāves ir pārdzimšana, pārmiesošnās.
Nu, ja jau ir augšāmcelšanās, loģiski, ka tad varēs satikties ar visiem saviem mīļajiem - nomirušajiem. (ha, interesanti, kā izskatīsies mana vecvecmāmina, kad es viņu tur satikšu? (es atceros, ka viņa grieza nagus ar nazi, un vistu kaulus meta pa 9 stāva logiem, un nemaz man nebija mīļa.))
Bet, ja ir mūžīga pārdzimšana, tad cilvēks jaunā dzīvē visu veido no jauna. Neviena pazīstamā.
Ja ir augšāmcelšanās un satikšanās pēc nāves, arī attiecības var turpināties pēc nāves. ("Tu satiksi savu nomirušo māmiņu/kaķīti/kāmīti!")
Ja ir pārdzimšana - cilvēks ir šausmīgi vientuļš un pats par sevi.
Varbūt man ir radies kļūdains priekšstats (nu, es tačū dabā neesmu pārbaudījusi), bet man ir radies priekšstats, ka reliģiskā vide, kurā ir solījums uz satikšanos pēc nāves, ir radījusi šausmīgi vientuļus cilvēkus jau te uz zemes. Bet reliģiskā vide, kurā cilvēks ir nolemts vientulībai un klejošanai, ir radījusi stipras un "čupainas" cilvēku kopās, kurās nekad nevari būt vientuļš un pazudis, jau šeit - uz zemes.
Kāpēc??
Bet par to pārdzimšanu, un satikšanos - nu muļķibas pilnīgākas!! Oki, labi, bāra bērni protams, šausmīgi priecātos satikt savas mammas, bet ko darīt ar visām tām pārējām samudžinātajām attiecībām?? | 10:34a |
Neļauj man krist lepnības grēkā!!
Neļauj man pieprasīt!! Es varu tikai lūgt!! Bet man tik ļoti gribētos!!
Ja es mācētu, man nevajadzētu lūgt. Bet es vēl tikai mācos. Bet es esmu palikusi slinka. Jo man liekas, man neizdodas!! Tāpēc es lūdzu!! Kā aizmugures durvis, kā rezerves izeju, kā pārliecību, ka tomēr esmu ... Ak lepnība!! Paputi mana lepnība!!
Es arī baidos! Ļoti! | 11:57a |
Kad es sāku dzīvot viena pati, reiz viena no manām jaunajām paziņām jautāja vecākajam brālim, kāpēc es tik skaļi smejoties un viņš atbildēja: "Paldies Dievam, ka viņa vispār sākusi smieties!! Kad dzīvoja Pļavniekos - nesmējās nemaz!!"
Es aizdomājos. | 12:26p |
Vakar cilvēks, kas dzīvo pie manis, atsūtīja testiņu, tjipa, jaut''ajumiņi tur visādi, bla bla bla. Nu, godprātīgi aizpildīju, aizsutīju atpakaļ.
Vakarā viņš atnāk mājās, un saka, ka esot riktīgi izsmējies, lasot manas atbildes. :)) Es saku, nu piedod, es tiešām nezinu tavu uzvārdu, un vecumu arī ne.
Un tur vēl bija jautājums, vai viņš dzīvo pēc noteikumiem!! Es uzrakstīju: "pēc noteikumiem, noteikumiem!! Nekādu griķu ledusskapī!!"
Nu vot, vakarā šis saka, ka būtu apvainojies, ja es vienkārši pateiktu, ka viņš dzīvo pēc noteikumiem. Bet par tiem griķiem... Viņš jau mēnesi brīnās, kā es varu turēt griķus ledusskapī. Nu kāpēc ne?? A viņš vot nevarot!! Nu tak jasna, ka cilvēks dzīvo pēc kaut kādiem noteikumiem, ja jau viņam liekas dīvaini, ka ledusskapī ir griķi un konservu attaisāmais.
A vot bija laikam no sevis iedomājies, ka ir baigais "brīvais"...
Nu redz, dod Dieviņ man nepieļaut tādas pašas kļūdas!! | 1:20p |
Bērnībā man bija bail no dažiem vārdiem. Man nebija bail, no tā, ko tie nozīmē, man bija bail tos izrunāt. Piemēram, "cietums", "mauka". Man vēlarvien ir bail izrunāt dažus vārdus. Man tie lieka pārāk "stipri". Es laikam esmu pārāk vāja. | 1:22p |
Es esmu Dievs.
Cik patīkama sajūta!! |
|