manas vecās, mīļotās ļaunās domas
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Thursday, November 25th, 2004
| Time |
Event |
| 9:42a |
Vēl jau nv tik auksts, bet tomēr...
Sēžu salikusi rokas uz galda un priecājos!! Cik labi, ka varu tā sēdēt, rokas salikušai uz galda!! Siltumā!! Un ka laimīgā bērnība beigusies, un nav jāstāv centrāltirgū un līdz sāpēm nosalušām rokām veikli, un elegenti (lai radītu labu iespaidu par preci), jāvalkā turpu surpu rāvējslēdzēji, kas aukstumā kļuvuši trausli. Jāsmaida, jātirgo šī vārda visplašākajā nozīmē, domās klusiņām skaitot kāju pirkstus, (vai visi vēl mani?), un kaļot dumus un bērnišķigus plānus par to, kā tikt mājās - varbūt mēģināt ar galvu pārsist ledu pār peļķi (nu kaut arī labi zinu, ka tā aizsalusi līdz apakšai). Tā vismaz būtu skaidri redzama novirze no normas, jo par savu vājumu, ka pa brīžam trūkst elpa un stājas sirds, man pašai ir kauns.
Un ka nav katru darba dienas vakaru jāmeklē dubultie dūriņi, jo tās pašas rokas pēc divu un vairāk stundu mērkšanas ūdenī un dažādos mazgāšanas līdzekļos ir kļuvušas sarkanas un jūtīgas.
Labi man tagad!! :)) Balts darbs!! ;)) Rokas siltumā!! Labi!! :)) | | 1:01p |
Tām Nescafe 3 in 1 vajadzētu kādus brīdinošus uzrakstus salikt virsu!!
Visa nakts izpurgāta - negulēta!!
Dusmas!! | | 1:40p |
Kad es vēl dzīvoju mājās, man dažkārt bija bail no mazajām māsām. Man bija bail, ka kamēr es gulju, vinjas man sabāzīs ausīs adāmadatas. Visas garās adatas. Tad izvilks un aizies...
Labi, ka es tagad nedzīvoju mājās.
Labi, ka viņas noteikti nemaz nenojauš par šadu iespēju!! | | 1:44p |
Vakar visu kursu izsmīdināju stāstot par ikgadējo transportlīdzekļa nodevu. Nē, nu man jau arī bija jautri, bet tomēr, īsti nesaprotu par ko. Teema ta nopietna. Nu jaa, es protams izklaastiiju savas fiksaas idejas, kaa izvairiities no siis nodevas maksaasanas, vai vismaz samazinaat taas summu, bet tas tacu ir nopietni!! | | 3:13p |
Ienāc pie manis viena taada man "draudzene". Nu tikai viena gan tāda "draudzene" man ir, un tas ir labi. :))
Nu ienāca, ar plašu žestu izvilka no somas kaut kādu flakoniņu, eleganti to vicināja kādu labu laiku, un lepni paziņoja, ka viņai ir astma. Nu, vipār jau es to zināju, man tas jau tiek ne pirmo reizi no viņas pašas mutes paziņots. :)))
Un tad man tika stāstīts, cik tas ir šausmīgi, un ka viņai ir astma, un cik tas viss maksā, un kā viņa domā, kā to ir dabūjusi, utt. Un es sēdēju, un vēl uzdevu uzvedinošus jautājumus, un smaidīju, un domāju: "Meitenīt, tev piestāv šī slimība!! Redz, ar kādu sajūsmu tu par to stāsti!! Redz, tev ir flakoninjs, ar ko vicināties!! Tu tacu esi tādā sajūsmā no šis "nelaimes"!! Tev ir par ko ar mani runāt, pie kam par SEVI!! Apsveicu!!"
Un kad tas viss bija izstāstīts, viņa sēdēja un skumji skatījās uz mani, un teica, ka nu viņai ir jāiet. Un es neko neteicu. |
|