| mirklis |
[Aug. 27th, 2007|02:49 pm] |
vakars vēla
un redzu tevi
skumju kā putnu
es ielieku tevi savā rāmī
ārā ir auksts
es redzu kad mirklis šis pāries
un atkal redzu tevi mūžibas
mirklī.es zinu pārdošu
savu dzīvi dzīvei
kas no jauna rit.
arā ir tikais salts rudens
aizsalušas bohemiķu velves
mana miesa trūd
mani kauli slīkst
un es paskatos debesīs
un iemīlu dzīvi.ir mirklis
kas nu mums apstāties liek un arī
padomāt liek.es redzu sevi spogulī
pēdejoreiz.un tavas acis mani uzmundrināt sāk
jā es skriešu kopā ar vējiem savā
un tavā mužibā. |
|
|
| Comments: |
Patīk :"aizsalušas bohemiķu velves" | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}