Nezinu vai tas ir budisms, vai dzīve, vai pieaugšana, vai narkotikas, taču es pilnīgi oficiāli esmu kļuvusi par cilvēku, kas nevienu nenosoda un nenoliek par vienkāršu pastāvēšanu, savu domu izteikšanu utt.u.t.j.p. Līdz ar to man acīs griežās tie, kas to dara un sanāk apburtais aplis, kurā es nosodu šos cilvēkus un līdz ar to pārkāpju savu nenosodīšanas stāvokli.

Vienvārdsakot, nonāku līdz secinājumam, ka nevienu nevajag nosdīt, izņemot cilvēkus, kas tieši pret tevi un taviem tuvajiem izturas slikti. Laikam.
You can't have everything, you complex human nature.