Piekritu šim. Es arī atstāju tikai tad, ja apkalpošana apmierinoša. Parasti kādus 10%, ja oficiante īpaši forša - tad vairāk. Bet gadās tādi oficianti, kas liek justies tā, it kā tu viņus šausmīgi nodarbini, noslogo, var redzēt, ka vēlas, lai tu pierijies un pis nah. Ir arī tāds tips, īpaši krutākās iestādēs, kuri uz tevi skatās ar iedomību, ķipa, kas tas par bomzi te atnāca. Šādi nedabū neko.

Ir gadījumi, kad ļoti gribas ēst un pasildīties, un ar draudzenēm ieskrienam pasēdēt, bet skaidras naudas nav, visām kartes. Tad nav, ko atstāt, un mēs parasti uzrakstam kādu zīmīti oficiantam - paldies par pozitīvu apkalpošanu, prieks, ka te strādājiet vai ko tādu.

Bet es tomēr sliecos domāt, ka dzeramnauda ir brīvprātīga ricība, nevis obligāts pasākums.