(bez virsraksta)

Apr. 16., 2023 | 11:29 pm

Zini ko es sen neesmu rakstījusi? To, ka man Viņš ļoti pietrūkst. Man pietrūkst Viņa apskāvienā būšanas. Viņa siltuma. Man pietrūkst Viņa lūpu un skūpstu. Viņa lūpu izliekums liek maniem ceļgaliem trīcēt. Trīcēt gaidās. Man pietrūkst Viņa klātesamība. Viņa spēks. Viņa spēks pār mani. Man pietrūkst Viņa balss, kura ir tik uzbudinoša. Es gribu sēdēt Viņam klēpī. Atkal.

Asaras krīt uz Viņa fotoattēla un es pacietīgi gaidu. Es kā muļķe, pacietīgi gaidu. Tās važas, kuras mani nelaiž un nelaiž vaļā, ir tik ļoti sāpošas.. Un kamēr es esmu važās, es ļauju Viņam staigāt.

Es gribu Viņa uzvārdu, blakus savam dzimtas uzvārdam.

Link | Ir kas piebilstams? Pateikts [1] | Add to Memories