(bez virsraksta)

Jan. 12., 2023 | 07:50 am

Ar alkoholu man ir interesantas attiecības. Es varu nedzert ilgu laiku. Es varu skatīties kā dzer citi un "piedzerties" no atmosfēras telpā.
Es varu iedzert un apstāties. Es varu pārdzert jēgu, gribēdama aizmirsties.

Es varu iedzert konjaku pie tējas. Balzamu pie kafijas. Vai balzamu no mazajām glāzītēm. Vai vīnu, satiekoties ar Viņu. (viņš ir tas no kā es reibstu)
Vai iedzert vainīgos mohito, rumkolas. Sidru. Reizēm garšo sidrs.
Alu es tikpat kā nedzeru. Tā viena reize seminārā, kad notika degustēšana, bija vienīgā reize, kad tik daudz izdzēru. Man negaršo. Man negaršo alus. Šķiet, man negaršo pats alkohola dzeršanas process.

Kad esmu iedzērusi, es nezvanu saviem bijušajiem. Jā, es kļūstu mazliet bravūrīga, ar vēlmi izstaipīt kājas un muti, bet acumirklī saprotu, kas esmu. Kas esmu un kas man ir vajadzīgs.

Vai man traucē, ja blakus esošie iedzer un smēķē? Nē. Jā vien cilvēks atceras kas viņš ir un kas viņam ir vajadzīgs.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories