(bez virsraksta)
Jan. 6., 2023 | 06:00 pm
Skaņa: Sleeep Token
Mēs esam kā divi bērni, kuri tēlo pieaugušos. Spēlē pieaugušo dzīvi. Gatavo ēdienu. Skatās filmas. Sarunājas.
Bet viss, ko sirds vēlas, ir spēlēties.
Pa īstam. Spēlēties pa īstam.
Visa dzīve viena vienīga spēle.
Vēlos būt tavos apskāvienos. Tavā siltumā. Tavās rokās. Aizmigt un pamosties. Elpot Tevi. Tu ļauj man justies tik dzīvai. Eksistenciālai. Dzīves gribētai.
Mums pieder tikai tagad un te. Šodiena.
Mums pieder tikai viena nakts viesnīcā.
Tu atkal neesi blakus. Es saskaitīju. Pagājušajā gadā mēs tikāmies piecas reizes. Piecas reizes tuvāk viens otram. Un tad tu aizbrauci. Neatvadoties. Sāpes manā sirdī ir tikpat spēcīgas kā spēks.
Un atkal klausoties mūziku, ieklausos tekstos, nevis baudu melodiju.
Un esmu stipra. Taču tik stipra. Kā īsta karotāja sieva, kura gaida mājās pārnākot. Vienīgais, kurš var man tevi atņemt, ir manas pašas bailes.
Un tā mēs dzīvojam savu atsevišķo dzīvi ar savu ikdienu. Un dzīve ir spēļu laukums, kurā vienkārši ir iedalītas sūdīgas kārtis. Piemēram, noticēt sev. Piemēram, piedrāzt visu ko citi domā. Piemēram, atļauties būt laimīgiem?!
Tu esi atvēris kādu lapu no manis, kuru es negribu un nemāku aizvērt. Tas ir kā beidzot, pēc ilgiem gadiem meditācijā, atrast atbildes uz visiem jautājumiem.
Tu jūti to pašu?
Bet viss, ko sirds vēlas, ir spēlēties.
Pa īstam. Spēlēties pa īstam.
Visa dzīve viena vienīga spēle.
Vēlos būt tavos apskāvienos. Tavā siltumā. Tavās rokās. Aizmigt un pamosties. Elpot Tevi. Tu ļauj man justies tik dzīvai. Eksistenciālai. Dzīves gribētai.
Mums pieder tikai tagad un te. Šodiena.
Mums pieder tikai viena nakts viesnīcā.
Tu atkal neesi blakus. Es saskaitīju. Pagājušajā gadā mēs tikāmies piecas reizes. Piecas reizes tuvāk viens otram. Un tad tu aizbrauci. Neatvadoties. Sāpes manā sirdī ir tikpat spēcīgas kā spēks.
Un atkal klausoties mūziku, ieklausos tekstos, nevis baudu melodiju.
Un esmu stipra. Taču tik stipra. Kā īsta karotāja sieva, kura gaida mājās pārnākot. Vienīgais, kurš var man tevi atņemt, ir manas pašas bailes.
Un tā mēs dzīvojam savu atsevišķo dzīvi ar savu ikdienu. Un dzīve ir spēļu laukums, kurā vienkārši ir iedalītas sūdīgas kārtis. Piemēram, noticēt sev. Piemēram, piedrāzt visu ko citi domā. Piemēram, atļauties būt laimīgiem?!
Tu esi atvēris kādu lapu no manis, kuru es negribu un nemāku aizvērt. Tas ir kā beidzot, pēc ilgiem gadiem meditācijā, atrast atbildes uz visiem jautājumiem.
Tu jūti to pašu?