Fcuk

Dec. 27., 2022 | 10:33 pm

Ja mēs sēžam viens otram blakus, viss ir kārtībā. Ir miers. Ir sarunas. Ir tuvums. Es viņu jūtu.
Viņš nomierina. Viņš ir kā nomierinoša tēja. Viņš ir mājās, kādas vienmēr esmu vēlējusies.
Viņa rokas ir mājās.

Apsēsties katram sava galda pusē, lai paēstu, bāc.!
Mani velk pie viņa acīm, lūpu izliekuma, garšas, krekla augšējās, atpogātās pogas. Mans skatiens klīst uz leju. Mans skatiens klīst kā apmaldījies kaķēns. Un viņš to notver. Un es neizvairos. Es šajā skatienā iedomājos visu, ko vēlētos ar viņu darīt.
Vilkme. Pārcilvēciska. Mans medījums. Mainītām lomām.
Pakļauties, bet spēt pakļaut.

Kā var būt tik sarežģīti un vienkārši vienlaikus?

Ak, jā, mēs izstaigājām Ziemassvētku tirdziņus. Plecu pie pleca. Bez karstvīna. Skaidrā prātā.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories