Klasika
Jan. 8., 2022 | 06:45 pm
Kāda iespēja ejot pa ielu, satikt tieši to cilvēku pēc kura zemapziņā mazliet smilkst sirds? It īpaši, ja zini, ka viņš nedzīvo šajā valstī kur Tu.
Tajā cilvēkā ir milzīga vilkme, pie kura velk tik ļoti. Tik ļoti. Apskāvienā ir silti. Tik ļoti. Un brīvi. Man nevajag izlikties viņa klātbūtnē. Es varu būt vienkārši princese viņa acīs.
Ļoti reti kad man tā mēdz būt ar kādu cilvēku. Ļoti, ļoti reti.
Kad satieku, apstājas laiks. Varam atgriezties tajā pašā laikā un vietā, kur bijām iepriekš. Tajā pašā sarunā kur senāk atstājām iesāktu. Un ir piepildījums. Un ir sajūta, ka īstenība notiek pa īstam.
Apstājas laiks un telpa. Apkārtējais neeksistē. Ir tikai skatienā. Vienam pret otru. Var dzirdēt pašu sīkāko skaņu. Katru ielas niansi. Bet tā netraucē būt skatienā. Mirklis īstenības. Vai viņš to arī izjūt?
Tajā cilvēkā ir milzīga vilkme, pie kura velk tik ļoti. Tik ļoti. Apskāvienā ir silti. Tik ļoti. Un brīvi. Man nevajag izlikties viņa klātbūtnē. Es varu būt vienkārši princese viņa acīs.
Ļoti reti kad man tā mēdz būt ar kādu cilvēku. Ļoti, ļoti reti.
Kad satieku, apstājas laiks. Varam atgriezties tajā pašā laikā un vietā, kur bijām iepriekš. Tajā pašā sarunā kur senāk atstājām iesāktu. Un ir piepildījums. Un ir sajūta, ka īstenība notiek pa īstam.
Apstājas laiks un telpa. Apkārtējais neeksistē. Ir tikai skatienā. Vienam pret otru. Var dzirdēt pašu sīkāko skaņu. Katru ielas niansi. Bet tā netraucē būt skatienā. Mirklis īstenības. Vai viņš to arī izjūt?