Pieklauvē un nāc iekšā - 29. Jūnijs 2019

Agrāk bija tāds ankh. Lv. (Čau, Arm., čau Iv., čau, Aiv., čau, Elg., čau, Mārt., čau Irin., čau tie, kuru nicknames es tikai atceros) 

Es tur bieži, tāpat kā citi, publicēju savas dzīves, ikdienas plusus un mīnusus. Tāds mazs atskaites punkts par katru dienu. Dāļājām virtuālos cepumus, aktīvi komentējām un iepazinām viens otru.

Ēra beidzās. Žēl, bet beidzās.

Sajūta palika un tas jau pats svarīgākais. 

Šis ilgi manī snaudis - vēlme atkal tā rakstīt un katrā dienā saskatīt ko pozitīvu, tad nu.. saņemšos un rakstīšu.

(Un es esmu tāds rādījums, kuru iedvesmo apkārtējais - lietas, vietas, cilvēki)

+/-

+ satikt kursa biedrus - literātus ir tīrā laime. Katram savs rokraksts un iedvesma no kā smelties neizsmeļama. Šeit un tagad ir īstā vieta. 

+ cilvēki iedvesmo. Tik ļoti, ļoti. Vēljoprojām.

+ rakstās. Četras rindas, bet tomēr. 

+ atkal apģērbos kā uz festivālu.

+ ar basām kājām pēc deviņvīru spēka ziediem. Uz palodzes žūst.

+ suši. Divreiz gāju garām, bet tad sapratu, ka nav ko liegties kārdinājumam! 

+ foto. 

+ mammīte, es tevi mīlu kā ceptu pīlīti.

+/- trīs kafijas krūzes. 

- apšaubu savus spēkus, savu varēšanu.

- aizgāju šopingot, bet neko neatradu.

- avotu ielas dzīvoklim vairs nav balkona. Man pietrūkst tās vietas.. 

- Rīgā jūtos kā tūrists, lai gan esmu tur gandrīz katru dienu.

- nav negaisa.