(bez virsraksta)

Feb. 19., 2018 | 02:48 pm

Viena ar tumsu. To Klusumu sevī. Ar Sevi identitātē.
To ļauno un labo sevis iekšā pazīšanu.
Acis pieradušas nakts melnuma. Nāksi pretī ar gaismu, esot spoži izgaismots, tu galēsi nost. Ja Saknes iedzītas dziļi zemes dobumā, tās sakņojas tālēs.
Klauvēt pie tavām durvīm un būt skaista kā agrāk esot Tavai.
Atslēgas rokās kūst no acīm lejot asaru lietu.
Kur es tās vairs, lai lieku, ja tavas dzīves sirdi kaļ cita laimes taka?
///
Mēs bijām rūdīti no dzelzs un tērauda lieti
Mums nesala Jelgavā un nebija karsti jūnijā
2011 tajā atmiņas melo
Manas rokas ir ar saitēm notītas un nē, es neprotu boksu, man vienkārši sāp patiesība.
///
Atlūztu Tev uz pleca,
Mana sirds, mans ķēniņ.
Aizdari manus plakstus maigi ciet un ļauj man klejot sapņos.
Tu tū un manis nomodā nav.
Kur paliek laiks, kad uz mirkli aizver acis?
///

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories