(bez virsraksta)

Jan. 28., 2018 | 09:37 pm

Jā, nu tagad es sēžu no Matīsa nopirktajā divguļamajā gultā. Skan Orphaned Land ausīs. Bāc, pietrūkst kaut kādas sen aizmirstas sajūtas - tas kairinājums, tas smacīgais siltums, tā pēcgarša - pēc sarunas ar tuvu cilvēku. To savu vienīgo cilvēku,kuram vajadzētu būt visam, visam uz pasaules. Maza biju sapņoju par Tādu, liela esmu - ieguvusi tikai vilšanos.

Link | Ir kas piebilstams? Pateikts [1] | Add to Memories