Maija piezīmes. Par neuzrakstītiem dzejoļiem.

Maijs. 31., 2012 | 10:49 pm

Palodze. Jauni auskari, kas pašas veidoti - zaļi. Kā karameļu konfektes ausīs uz mēles kūstošas.
Aiz loga skrienošs vilciens. Aiz loga izskatās mājīgi.
Puķaina kleita un oranžīgs lakats ap kaklu. Rotu pārpilnība - tā es izdzīvoju dienu.
Otrā kafijas krūze un neslēpta vēlme iztukšot pirms darba vēl arī trešo un ceturto krūzi. Kofeīns manām iekšām kā dzīvības sula? Ik rīts ar kafiju ir svētīgs? Rituāls? Nepieciešamība, ja drīkstu atļauties tā apgalvot? Vēl nezinu.
Bet neatņemama sastāvdaļa no dzīves baudīšanas tā, nenoliedzami ir.
Dzīves baudīšana.

Iekš LG mob. tel. sajaucot visu tur esošu mūziku, ļaujot pašai ierīcei izvēlēties ko atskaņot - rezultātā no visām manām iecienītākajām melodijām, tas atskaņo tikai pašas-pašas iemīļotākās - Lana del Rey izpildījumā, Placebo, Down un protams, Poisonblack. Ak jā, arī The Pretty Reckless.
Sakritība?

Noskaņojuma svārstības. Cieš attiecības ar tuvajiem, mīļajiem un gādīgajiem, kā arī tiem, dēļ kuriem es darbā strādāju - cilvēkiem, kas nāk, lai saņemtu laipnu attieksmi, professionalitāti un galu galā - mani kā Personību.
Tās mazās dvēseles un šo dvēseļu vecāki, kas sagaida no manis neviltotu prieku kā no pasākuma vadītājas, kad man tiek uzticēti tieši šie pienākumi. Kolēģi kā piemēru kādam jābūt darbiniekam ikdienā.

Es jau cenšos. Patiešām. Bet pat aktieriem ir savas kaprīzes un untumi, kuriem nekas un neviens nevar izlīdzēt..
Diemžēl esmu slikta aktrise. Vai slikts cilvēks. Viens no.

Link | Ir kas piebilstams? Pateikts [2] | Add to Memories