Janvāra piezīmes. Dzejniekam bija vārds.
Jan. 24., 2012 | 09:26 pm
Skaņa: Placebo
Labvakar.
Mierielas republikā valda nogurums paralēli kaut kam tādam, ko vārdos nosaukt ir grūti. Un varbūt nemaz nevajag. Jo mēs cilvēki, tomēr, lai arī cik mums būtu labi, nespējam būt līdz dvēseles dziļumiem atklāti. Tumšas ēnas un stūros noslēpušies rēgi. Pielavīsies, kad vismazāk gaidīsi.
Paliksim pie noguruma.
Un es tā varu atļauties teikt, jo rēķinoties ar to, kādas ir bijušas šīs aizvadītās pēdējā laika dienas, jābrīnās, kur es ellē ratā izrāvu spēku, lai arī rokas jau krita gar sāniem un padošanās niknumam bija spēcīgāka par mani, tomēr izturēt. Izturēt, bet nejust gandarījumu. Vismaz ne šobrīd. Ne šobrīd.
Ir aizvadīti divi dzejas pasākumi Janvāra mēnesī. Burvīgas atmosfēras piegāzti. Viens ar pārliecību, ka es to varu, un daru, jo vēlos to darīt. Paldies visām tām mīļajām cilvēkbūtnēm, kas mani atbalstīja ar savu klātbūtni. Paldies par kafiju.
Otrs pasākums aizvadīts ar vieglu, un jāatzīst, ka arī mazliet drebošu sirdi, kad palūgts bez iepriekšēja nodoma un sagatavošanās [bija doma aiziet tikai paklausīties, taču, protams, ar dzejas krājumu līdzi somā] kāpt [precīzāk, nācās rāpties, jo uz palodzes atradās dīvāns, kurā apsēžoties likās, ka izkritīšu tam cauri, nonākot labi, ja ellē..] uz improvizētas skatuves, deklamē dzeju atlasītai publikai, kas rauj vārdus no lūpām. Viedokļi. Argumenti.
Piekrītu, ka dzeju nevar tikai nolasīt.
Nepiekrītu, ka Raitis ir dzejnieks. Un Džulijans. Bet tas ir tikai mans viedoklis.
Starp citu, vienā no pasākumiem ''noskatīju'' meiteni, kura deklamēja dzeju. Viņas seja runāja pati par sevi - emocijas plūda straumēm pār viņas sarkani krāsotajām lūpām. Viņas dzeja bija uzbrūkoša. Brutāla. Tendēta uz agresiju. Viss viņas ķermenis bija saspringts no dusmām, kas valdīja viņas prātā vai sirdī.
Nenoturējos un bruņojusies ar savu vislabāko no smaidiem un skatieniem, padusē iespiedusi zaļo piezīmju bloknotu, devos viņai klāt,kad viņa bija nokāpusi no skatuve, soļoja laukā, lai notiesātu cigareti, ar skaidri un gaiši definētu jautājumu: ''Tas bija iespaidīgi. Saki lūdzu vai Tu vēlētos..? Uz ko viņa atbildēja: ''Tā bija mana pirmā reize.. Jā, es labprāt!'' un uzrakstīja savu e-pasta adresi: ''i.....@inbox.lv''.
Janvārī ir pāršķirstīta Andra K. grāmata, kurā viņš apraksta savu privāto dzīvi. Jāsaka, ka savās jaunības dienās, es biju viņā mazliet ''ieķērusies'', tamdēļ, man niezēja nagi kaut pieskarties grāmatas lappusēm.
Tāpat ir uzzināts, ka Saimona kaķim ir pašam sava grāmata. Tā maksā vien 6.99 ^^
Apmeklēts jaunais klubs, kurš atrodas Spīķeros. Atklāšanas koncerts bija visnotaļ interesants. Divas manas iecienītākās Latviešu grupas un vēl Fēlikss. ^^
Esmu iedomīga, tamdēļ teikšu, ka viens no grupas dalībniekiem nebija spējīgs novērst skatienu no maniem, pieņemsim, krāsotajiem matiem. [es jau atbildēju cik bieži krāsoju matus un kādā krāsā tie man ir tagad]
Tipogrāfijas smarža. Ja es ko dievinu, tad noteikti šī ir viena no tām lietām. Šorīt tipogrāfijā pavadīju nenoteiktu laika periodu un jāteic, ka tas bija labākais rīts šajās dienās. Mierīgas sarunas, paralēli gaudojošajiem aparātiem, kas tūliņ, tūliņ izspļaus gatavu materiālu un es varēšu iet lepni un ikvienam iebāzt sejā tās lapas, ja vien gribēšu..
Skropstu kaķpēdiņas.
Mierielas republikā valda nogurums paralēli kaut kam tādam, ko vārdos nosaukt ir grūti. Un varbūt nemaz nevajag. Jo mēs cilvēki, tomēr, lai arī cik mums būtu labi, nespējam būt līdz dvēseles dziļumiem atklāti. Tumšas ēnas un stūros noslēpušies rēgi. Pielavīsies, kad vismazāk gaidīsi.
Paliksim pie noguruma.
Un es tā varu atļauties teikt, jo rēķinoties ar to, kādas ir bijušas šīs aizvadītās pēdējā laika dienas, jābrīnās, kur es ellē ratā izrāvu spēku, lai arī rokas jau krita gar sāniem un padošanās niknumam bija spēcīgāka par mani, tomēr izturēt. Izturēt, bet nejust gandarījumu. Vismaz ne šobrīd. Ne šobrīd.
Ir aizvadīti divi dzejas pasākumi Janvāra mēnesī. Burvīgas atmosfēras piegāzti. Viens ar pārliecību, ka es to varu, un daru, jo vēlos to darīt. Paldies visām tām mīļajām cilvēkbūtnēm, kas mani atbalstīja ar savu klātbūtni. Paldies par kafiju.
Otrs pasākums aizvadīts ar vieglu, un jāatzīst, ka arī mazliet drebošu sirdi, kad palūgts bez iepriekšēja nodoma un sagatavošanās [bija doma aiziet tikai paklausīties, taču, protams, ar dzejas krājumu līdzi somā] kāpt [precīzāk, nācās rāpties, jo uz palodzes atradās dīvāns, kurā apsēžoties likās, ka izkritīšu tam cauri, nonākot labi, ja ellē..] uz improvizētas skatuves, deklamē dzeju atlasītai publikai, kas rauj vārdus no lūpām. Viedokļi. Argumenti.
Piekrītu, ka dzeju nevar tikai nolasīt.
Nepiekrītu, ka Raitis ir dzejnieks. Un Džulijans. Bet tas ir tikai mans viedoklis.
Starp citu, vienā no pasākumiem ''noskatīju'' meiteni, kura deklamēja dzeju. Viņas seja runāja pati par sevi - emocijas plūda straumēm pār viņas sarkani krāsotajām lūpām. Viņas dzeja bija uzbrūkoša. Brutāla. Tendēta uz agresiju. Viss viņas ķermenis bija saspringts no dusmām, kas valdīja viņas prātā vai sirdī.
Nenoturējos un bruņojusies ar savu vislabāko no smaidiem un skatieniem, padusē iespiedusi zaļo piezīmju bloknotu, devos viņai klāt,kad viņa bija nokāpusi no skatuve, soļoja laukā, lai notiesātu cigareti, ar skaidri un gaiši definētu jautājumu: ''Tas bija iespaidīgi. Saki lūdzu vai Tu vēlētos..? Uz ko viņa atbildēja: ''Tā bija mana pirmā reize.. Jā, es labprāt!'' un uzrakstīja savu e-pasta adresi: ''i.....@inbox.lv''.
Janvārī ir pāršķirstīta Andra K. grāmata, kurā viņš apraksta savu privāto dzīvi. Jāsaka, ka savās jaunības dienās, es biju viņā mazliet ''ieķērusies'', tamdēļ, man niezēja nagi kaut pieskarties grāmatas lappusēm.
Tāpat ir uzzināts, ka Saimona kaķim ir pašam sava grāmata. Tā maksā vien 6.99 ^^
Apmeklēts jaunais klubs, kurš atrodas Spīķeros. Atklāšanas koncerts bija visnotaļ interesants. Divas manas iecienītākās Latviešu grupas un vēl Fēlikss. ^^
Esmu iedomīga, tamdēļ teikšu, ka viens no grupas dalībniekiem nebija spējīgs novērst skatienu no maniem, pieņemsim, krāsotajiem matiem. [es jau atbildēju cik bieži krāsoju matus un kādā krāsā tie man ir tagad]
Tipogrāfijas smarža. Ja es ko dievinu, tad noteikti šī ir viena no tām lietām. Šorīt tipogrāfijā pavadīju nenoteiktu laika periodu un jāteic, ka tas bija labākais rīts šajās dienās. Mierīgas sarunas, paralēli gaudojošajiem aparātiem, kas tūliņ, tūliņ izspļaus gatavu materiālu un es varēšu iet lepni un ikvienam iebāzt sejā tās lapas, ja vien gribēšu..
Skropstu kaķpēdiņas.