Pieklauvē un nāc iekšā - Komentāri

Vai tās būtu tik pazīstamās un tik sievišķīgās slāpes pēc mīlestības...? Lasu un izlasu kaut ko sev ļoti pazīstamu. Bet varbūt arī tas 'pazīstamais' manī pašā ir izaudzis tik liels, ka to redzu visā, kam virsū uzspīd dienas gaisma... Bieži trūkst mīlestības kā ēst. Un visvairāk no Tā, kurš ir vistuvāk un kurš tiek saukts par vismīļāko. Mēs sievietes, mēs esam kā kaķenes, kurām vajag, lai mīļo, glāsta, runā, uzmana, kurām vajag stipro klinti, aiz kuras paslēpties un silto pavardu, pie kā sasildīties. Vai siltums- tas būtu sieviešu liktenis un aukstums- vīriešu...?
Garas un sasāpējušās domas. Lieku punktu.