melnabilde

tikko saņēmu priecīgu zvanu, kas man deva spēku iežurnālēties šajā portālā un īsumā izklāstīt, kā ta man pa šo garo laika posmu ir gājis.
sīkumos neiedziļinoties.
esmu jau 2 dienas dzimtenē, taču vēl pirms 2dienām biju polijā, jauniešu apmaiņā. šis bija mans otrais projekts un esmu apmierināta. salīdzinājumā ar norvēģiju, jāatzīst, ka tur es tomēr atstāsju lielu daļus sevis, asaru un savas sirsniņas, bet šeit es vienkārši ļoti jauki atpūtos un ieguvu daudz tieši priekš sevis. kā nozīmīgāko pasākuma daļu varu minēt teātra workshopus, kuri bija patiesi fantastiski. un prieciņš par to, ka aktrise (apmaiņas laikā mūsu skolotāja) man uzbļāva, sakot, super! nu, es taču esmu superīga, ko tur! viņai ļoti patika, kā es tēloju mežu, haha
man, ballīšmīlim, atmiņā arī paliks tās trakās un ne tik trakās ballītes. vsp uhhh, lai neteiktu vairāk!
bet vispār tās apmaiņas ir viena liela tēlošana. neba liela daļa no viņiem man bija tik ļoti sirsniņā, un neba es viņiem, bet kontakti ir un paliek kontakti, kuri nekad nav lieki. mēs pavadījām lielisku laiku, taču pēdējā pasākumā manis teiktie vārdi bija pilnīgi un galīgi nepatiesi. viņu ausīm tas bija cukurs un lai jau tiek! :) tomēr tik daudz darba ieguldīts, lai mēs ko tādu piedzīvotu! dažreiz arī nav slikti pamelot.
vispār es jūtos ļoti slikti. es esmu slima (ļoti), polijā pieņēmusi 3kg (jā) un man tā īsti nav ko darīt. rīt ar sandu un renē aizbraukšu uz rīgu, nopirkšu kko aujamu un cerams, jutīšos labāk.
šobrīd gaidu, kad uzlādēsies mans pleijeris, lai varētu iziet paskriet. galīgi negribas, bet dzīve piespiež.
adios!