es riigaa dziivoju pie dzelzcelja. kad garaam brauca vilcieni, man logi triiiceeja. bet nu mani taa skanja nenomierina, driizaak pavelk uz skumjam atminjam (kad vasaraas pa laukiem dziivoju, tur arii netaalu bija dzelzceljsh un tad patika, bet nu vairs nav bernibas, nav tadu vasaru un nav lauku).

(Reply to this) (Thread)

jaa, es nekad neesu dziivojusi pie sliedeem, bet vienmeer kad ieraugu vilcienus, vai kad palieku pie draudzenees, kur gar logu iet vilcieni, mani arii paarnjem diivainas skumjas un nostaļģija par kautko-taas ir tik diivainas izjuutas

(Reply to this) (Parent)