May 31st, 2020

01:29 am

Šovakar ar pārējiem sēdēju pie virtuves galda un ikreiz, kad sajutos nervozi, atradu laimīgo ceriņu ziedu pušķī, kas stāvēja vāzē man priekšā. Tā es atradu četras pieclapītes un vienu ar astoņām. “Anna, atceries? Mēs bērnībā meklējām ceriņos laimītes, un es visu laiku atradu. Atceries?” jautāju māsai, kura mums pievienojās caur telefona skaļruni, un viņa teica, ka atceras. Tā ir piepeša drošības sajūta - māsa atceras, tātad tā bija. Tātad es neesmu visu izdomājusi. Es biju kādreiz bērns un visu laiku atradu laimītes starp parastajiem ceriņiem, un man ir māsa, un viņa atceras.