May 20th, 2020

12:49 am

“I don’t understand you but I promise I really am willing to”

12:57 am

Saņēmu dramaturģisku padomu tam, kā samelot.

01:41 am

Es neskatījos bildes un video, kurus man sūtīja toreiz pēc Nika Keiva koncerta, jo es gribēju iespējami skaidri paturēt atmiņā visu tieši tā, kā es to pārdzīvoju no sava skatpunkta. Lai tas izdotos, es vairākas nākamās dienas pēc kārtas pa pāris reizēm prātā ar lielu rūpību visam secīgi izstaigāju cauri. Man bija neliela aizture to tagad tā uzrakstīt, un daudzajās situācijās, kurās man līdz pat šim laikam kāds atgādina par šo notikumu, es vienmēr jūtos ļoti neērti. Jo tās bija ļoti privātas emocijas, un tās notika tik ārkārtīgi publiski, cik publiski kaut kas vispār var notikt. Tagad, prokrastinējot gulēt iešanu, es pārcilāju dažādus notikumus un iedomājos arī par šo, un šonakt pirmo reizi es noskatījos kādu video no tā vakara - man toreiz tiešām izdevās attīt un ierakstīt atmiņā, kā kas notika, bet tagad gluži vairs nešķiet iespējams, ka tas vispār ir bijis. Tas ir, nešķita, kamēr dokumentācija to man neapliecināja. Dauzās sirds un dreb rokas. Es domāju, ka nav iespējams izstāstīt, kas ar mani tur notika. Interesanti šis viss ir varbūt no tās puses, ka to līdzi pavada kauna sajūta - man neizdodas pārvarēt dīvaino skumju, katarses un šova savienojumu. Jā, šis koncerts bija kā tāda masu hipnoze, kurai manī sitās cauri milzīgas skumjas, bet arī liela aizraušanās, un, kādā mistiskā veidā, tajās dažās minūtēs, kurās Niks papildus ārprātīgā apmēra pūļa emociju noturēšanai pievērsa arī atsevišķu uzmanību man, es piedzīvoju ārkārtīgi mīļu cilvēcību, kura tad ir tā lieta, kuru es nevaru aprakstīt. Vai ir iespējama pozitīva trauma? Jo es Nika Keiva koncertu kā tādu pārdzīvoju. Un nedomāju, ka tā kauna nianse šai ziņā ir noteicošā. Atceros, ka pēc Moor Mother uzstāšanās Skaņu Mežā man bija panikas lēkme. Biju sākusi raudāt no tā brīža, kad atskanēja viņas balss, un nepārstāju, kamēr viņa nebija nokāpusi no skatuves. Kad tiku vienatnē uz ielas, sākās pārējais. Bet tajā pašā vakarā tas sadzija, un vispār bija pilnīgi citādi, lai gan viņus abus vienoja nepanesami izteiksmīgā klātbūtne. Es nezinu, kāpēc tas viss tā ir.