|
Novembris 13., 2006
09:30 būt tipa pieauguša cilvēka auklei ir pilnas slodzes darbs. un pilnībā bez garantijas uz veiksmīgu rezultātu. taču ar garantētām daudz, daudz sāpīgām stundām. to es nevaru atļauties. man ir citas dzīves prioritātes. bet es tik un tā negribu, lai viņš iet bojā! es negribu viņam ļaut sevi nonāvēt! bet patiesībā man jau netiek dota izvēle. man pat it kā netiek uzgrūzta (bļāviens, baigi dīvaini izskatās, kad uzraksta ar "z"... varbūt uzgrūSta??? kemune, so_damn_insane, judith - PALĪGĀ!) atbildība tikt galā ar svešām problēmām. bet to laikam jau sauc nedaudz par līdzatkarību... vajag palaist to, ko vairs nevaru kontrolēt... bet ilūzija saglabājas. stulbais mātes instinkts.
|
Comments:
| From: | kemune |
Date: | 13. Novembris 2006 - 10:19 |
---|
| | | (Link) |
|
uzgrūsta. ja raksti uzgrūzta, tad pagātnē jābūt uzgrūza :)
| From: | zii |
Date: | 13. Novembris 2006 - 10:28 |
---|
| | | (Link) |
|
Skaties tikai, lai mātes instinkts nepāriet kristīnes sindromā :)
vo vo, Zii. tieši no tā man jātiek vaļā.
| From: | judith |
Date: | 13. Novembris 2006 - 21:04 |
---|
| | | (Link) |
|
par kuru cilveeku te rakstiits?! |
|
|
Sviesta Ciba |