AERODROMS

un tomēr

beidzot izložņājām. skats no jumta ir lielisks. vienīgie sastaptie cilvēki bija pāris geocaching aktīvisti un pāris latviešu sīči, kas brīdināja, lai uzmanamies no krieviem (10-12 gadīgiem slāviņiem). viņu ''tūlīt nāks krievi, jāuzmanās'' mani patiešām sasmīdināja. un vēl viņi teica, ka biedējos nabaga krievu bērnus, metot pa logiem akmeņus. forši, ne.
bet vieta diezgan iespaidīga un tā.

tikko sapratu sievas teikto, ka tagad duša sagādā ciešanas. nežēlīgi. aukstums nav foršs.

posituvus.lv man atsūtīja epastu, ka šogad pie viņiem uzstāšoties Muse. damn. shit, fuck un visi pārējie ārzemju/vietējie lamuvārdi. liela dzīves sāpīte, jo es, visticamākais, tur nebūšu.

visskaistāk ir neko neplānot, bet kādā jaukā dienā pateikt ''eu, klausies, 5diena brīva, braucam kaut kur?!''. taču vēl skaistāk ir tad, kad dienu, divas pirms braukšanas uznāk atklāsme, ka ''bet tur jau es vienreiz biju, braucam uz citu pilsētu, būs lielāks action''. tad no googles tiek izprintēts kaut kas kartei līdzīgs un pārējais jau uz labu laimi. nav jau tas ceļš tik tāls, bet tik un tā mazliet smieklīgi.
mums ar Z.V. ir skaistākās un izturīgākās stopēšanas zīmes, kādas mums jebkad bijušas. paldies jaukajam cilvēkam veikalā par ideju. un HELP tagad vispār ir nenormāli seksīgs. jāa. kaut tikai rīt būtu silts un, galvenais, bez lietus.
man liekas, šitas būs episki.

katru dienu kaut kas jauns.
nesen braucot autobusā Ventspils-Rīga 3 stundu garumā dabūju izbaudīt skaistu un dzīvu vietējo vidusskolnieku žargonu. tagad es jums varu lepni paziņot, ka šādu radījumu vidē var pavisam vienkārši saprasties ar dažu ģeniālu vārdu palīdzību.
izdzīvošanas vārdnīca: cepaks, gaļaks, fujaks, vidaks, nereāl, šarī, nešarī, tjipa, močī, viš un protams visiem zināmais bļe. ja jūs esat īpaši advancēts, jums pilnīgi pietiks ar pirmajiem trīs vārdiem (protams, ja pievienosiet bļe). tulkojumu jautāt personīgi - pēc 3 stundu klausīšanās es perfekti spēju izskaidrot katru no šiem skaistajiem brīnumiem.
NB! neaizmirstiet runājot noraut visiem pārējiem vārdiem galotnes.

p.s. es nemēdzu klausīties svešas sarunas, bet šie trīs jaunie subjekti sēdēja man tieši aiz muguras un saruna notika pietiekošā skaļumā, lai to dzirdētu puse autobusa.
p.p.s. viens no skaistākajiem sarunas tematiem bija par čali, kuram mājās bija pitons un viņš iebaroja tam dzīvu vardi, bet varde izgrauzās(!???) cauri čūskas vēderam un pitons nomira. hell yeah. pēc šī ģeniālā un neatkārtojamā stāsta sekoja apcerējums par to, kā būtu, ja cilvēks apēstu vistu un vista izknābtos cauri vēderam. vai arī kuņģī sadētu olas. žilbinošs intelekts, ou jā.

kad apriebjas pareizticīgo baznīcas, tad ir online pokers, bļe.

kāda gan jēga no nīkšanas arhīvā, ja māte google par konkrēto objektu piedāvā daudz plašāku un interesantāku info nekā ''ēka ir būvēta no ķieģeļiem, tai ir tādi un tādi logi, tāds un tāds jumts utt utt''. it kā to nevarētu tāpat redzēt.
kaut kāds krievu mācītājs remonta laikā nospēra ikonu. nu vai nav jauki :D
_________________________________________________________________________________
vairāki varianti. nepatīk. bet kaut kas jau man būs jādara. vismaz pēc sarunas ar sen neredzētajiem ventspilniekiem radās vēl viena ideja. kaut to ideju nebūtu tik daudz. kaut vismaz viena izdotos. dooh.
bet ja pavisam godīgi - vairs nekādas plānošanas. seriously, that shit doesn't work.

walls instead of bridges

there is no always or forever. there is just right now.
there is no right or wrong. just the consequences of your actions.

kārtējais šizofrēniskais rīts pēc tikpat šizīgas nakts. okei, bija jau pus1 un gaiša diena, kad beidzot izvilkos no vecrīgas.
no vff balles (ja to var saukt par balli) man ir noskrāpēta mugura un visādi mistiski zilumi. mazliet brutāls pasākums. gadās. kopumā ņemot tas viss bija diezgan liels wtf crazy šizo, bet vismaz garlaicīgi nebija. vismaz man.
un tad es neaizgāju mājās un bija istaba ar melniem griestiem, ūdenspīpe, improvizēta tēja un tamlīdzīgi. mazliet savāda atmosfēra, kas perfekti iederējās visā tajā rītā. un vēl bija ģeniāla telefonsaruna ap 10rītā, kad beidzot biju aizmigusi:
- čau, ārā foršs laiks.
- es guļu.
- bet ārā foršs laiks.
- es joprojām guļu..
jā, mani draugi ir īpaši. vff pasākumi arī.

jautājums: cik stipri jāsasit galva, lai dabūtu smadzeņu satricinājumu?
jā, es esmu veikla, bet tam plauktam tur nebija jābūt. lol. nē, ar lielajiem burtiem - LOL.
ha, vismaz tagad visu dienu jūtos kā piedzērusies. pff.

izrādās, ka stopējot ar lielu sarkanu HELP zīmi var nokļūt galapunktā daudz ātrāk nekā ar pilsētu nosaukumiem. sweet.
atpūta pilsētā bez rītdienas. atpūta no izklaidēm. ak jā - mēs te it kā mācamies. it kā. un mana liktenīgā sieviete patīk manai ģimenei. lai gan kā viņa var nepatikt.

un man beidzot ir tumši sarkana matukrāsa, kas tieši tā arī izskatās. un vēl man nav ne mazākās jausmas vai vārds ''matukrāsa'' rakstās kopā vai atsevišķi. ha.

zeme atveries.

termometrs aiz loga rāda 24grādus. pie tā gan ir vainīga saule, bet tas nemaina faktu, ka beidzot, beidzot ir pavasaris.
laikam jāatklāj stopēšanas sezona. vajag. un vēl es gribu pie jūras. visādas muļķības un piedzīvojumus. lieldienām vispār vajadzētu kaut kādu action sadomāt, jo savādāk doma par aizbraukšanu ciemos pie senčiem kaut kā nevilina. no shit.
vajadzētu tā kā brīvlaiku izmantot referātu drukāšanai un tamlīdzīgi, bet domas par to vien uzdzen drebuļus. gan jau. mēs tāpat visu daram pēdējā brīdī. nākamajai nedēļai tāpat zubrīšanās pietiks.
iesūdziet mani tiesā, bet es nevaru mierīgi nosēdēt mājās. es nemaz netaisos to darīt.

rīt. rīt man paliks 21. hell, es vēl atceros kā man palika 12. scary shit. kad man palika 18 es vienmēr domāju, kā būs, kad būs pāri 20. nekā nav. tikai saprāta vairāk. vismaz tā būtu jābūt. ha.
ar rītdienu nekas nemainīsies. laiks ir tikai cipari pulkstenī un dienas kalendārā. viss pārējais ir tikai kā mēs to izmantojam.
šodien debesis pelēkas, bet dzīve ir skaista. un rīt ir mana kārta likt draudziņiem alu. kaut kas jau notiks. kaut kas vienmēr notiek.

funny how everything turns out.

* dekāns neļāva mums padoties. he's really nice, you know. arī bibliotēkā bija pārāk laipni cilvēki. so, es nevaru neteikt, ka dzīve ir skaista un galu galā we all gonna be happy.

* es beidzot pabeidzu istabas pārkārtošanu. izskatās labi. nez kur gan es ar to biju ātrāk.

* man ar Z.V. ir viena dzīve uz divām. totally. man tas tīri labi patīk.

* toties man nepatīk telefonsarunas 7.20 no rīta, kad tu īsti nesaproti, ko no tevis grib un kāpēc tieši tagad. labākais, kad tu beidzot pa īstam pamosties ap pusdienas laiku, tu pat īsti neatceries iepriekšminētās sarunas saturu. nē nu, ir jau afigenna stilīgi, ja tev pazvana un pajautā, kad labāk taisīt pasākumu, kas turklāt nemaz nenotiks pie tevis. sweet.

* uz galda stāv 0,7 un tomātu sula. jūs jau visi ziniet, ko tas nozīmē. ja es neeju pie cilvēkiem, tad viņi nāk pie manis. cik jauki no viņu puses :D

p.s. man patīk Madara. again. un tagad jūs visi to ziniet. un vēl jums jāzin, ka Madara ir jauka. sapratāt, ja. no bullshit.

man patīk nebūt mājās. man patīk sarunas. man patīk cigaretes Ivitas virtuvē. man patīk neiet gulēt. man patīk kartupeļu pankūkas. man patīk dalīt gultu ar Veitneres j-kundzi. man patīk bezmaksas sabiedriskais transports. man patīk pavasaris, kurš izliekas, ka vēl ir ziema. man patīk muļķoties. man patīk Rīgas nomales. man patīk.

un šodien es iešu izdarīt to, ko vajadzēja jau gadu iepriekš. jā. īstenībā tur jau nav variantu. ir tikai paraksts uz iesnieguma un -no shit- es par to pat pārāk nepārdzīvoju.

The next time you're having a bad day, imagine this:
You're a Siamese twin. Your brother, attached at your shoulder, is gay. You're not.
He has a date coming over tonight.
You only have one ass.

XD

mājās ir labi.

/ja jūs zinātu kādi draņķi man tagad fonā skan, jūs mani nogalinātu/

vakar plānotais mierīgais vakars ar filmas skatīšanos un nekā nedarīšanu beidzās ar to, ka aizmigu pēc pirmajām 10minūtēm. pamodos ap 11rītā, toties vismaz izgulējusies. arī labi. toties vakar mēs trijatā (jo redziet pārējie visi izrādījās par slinku) pārbīdījām lielo skapi sievas istabā un tagad viņai ir savs ''emancipācijas stūris'' kā Jānis B. izteicās. nez kur gan mēs bijām agrāk ar šo ģeniālo ideju.
esmu atgriezusies pie sava pāris-bezmaksas-lapu interneta, jo nav naudas, lai pasūtītu paroli. nu šitās pāris lapas tāpat visu laiku čakarējas (un pie loga, kur vislabāk ķer, ir faking karsts) tā kā pagaidām es par to pārāk nepārdzīvoju. pagaidām. vēl pēdējo dienu iespaidā man ir pielipuši pāris klubņiki (lool ne) un, kas ir pats šausmīgākais, man viņi arī patīk. labi, ka tikai daži. brrr.
šonakt es atkal sapņoju, ka ir pavasaris un esmu projām. ak. man liekas, es atmestu smēķēšanu tūlīt un tagad, ja vien tas varētu piepildīties. un pēdējā laikā es atkal smēķēju daudz. sūdīgi, ne. vispār aknu arī atdotu. un prasmi dejot tā, ka čaļi pie blakus galda sāk zem tā dročīt. nu labi, pārspīlēju, bet skan jau neslikti :D bet nu jā.
nākamnedēļ jābrauc pie senčiem. tur vismaz ir miers. un pavisam drīz man viņu ļoti vajadzēs.