AERODROMS

Tikko pamanīju, ka manā istabā ap lampu lidinās taurenis. Nevis naktstauriņš, bet vasaras brūni raibas. Liels un šizofrēniski riņķo ap lampu, kas visticamāk apdedzinās spārnus un viņš nomirs. Vai arī es viņu izlaidīšu ārā, novembrī, un viņš arī nomirs. Jo ir rudens. Dilemma. Varbūt viņš nemaz negrib dzīvot. Galu galā vasara beidzās pirms diviem mēnešiem.
Galu galā we all gonna die someday.

Neviens jau tādēļ nesūdzas. Dzīve ir pārāk skaista, lai to nedzīvotu. Kāds tam sakars ar taureņiem? Nekāds. Šī ieraksta jēga? Nekāda.

I'm okay
I'm on track
on my way
and I can't turn back

Ja kāds pateiks, kāpēc mani visu laiku nepamet tāda savāda ziemassvētku sajūta, tam pudele alus no manis un laimes vēlējumi bonusā. Anyway savādi katrā ziņā. Varbūt tas dēļ sniega, varbūt tomēr nē, a varbūt pie vainas ir ilgstoša neizgulēšanās un vispār dzīve kā tāda. Ak jā, starp citu, apsveicu ar ziemas iestāšanos. Un ja ne ar ziemas iestāšanos, tad vismaz ar pirmo sniegu. Kas nu kuram tuvāks.
Bet manis pēc lai snieg, lai snieg vēl un pa īstam, lai ir ziemas vakari ar dzeltenpelēkiem mākoņiem, kad gribas vien pastaigāties kādā parkā un smēķēt zem sasalušām debesīm.

Es nopirku kleitu. Man par attaisnojumu, viņa nebija dārga. Un .. cik labi izskatās.
Nākamais solis - rimi un pāris tušonkas. Redzat sakarības? Lol, lol. Nu nekas, līdz 4dienas vakara mājupceļam pie vecākiem jau nav tālu.

Secinājums - daudz kulturālu izklaižu mīļie, lai no tās kleitas būtu kāda jēga.
Jā, tas attiecas uz tevi arī. Atļaušu pat izvēlēties kur, kad un kā :D

Pamostos ap sešiem vakarā, aiz loga ir tumsa, pirmā doma galvā ''bļē, esmu nogulējusi visu dienu/vakaru un ir jau nakts. vai vēl labāk, jau pirmdiena''. Tātad visi izdaram secinājumus, ka pasākums bija ļoti labs un gulēt ir aiziets pa dienu. Nu vismaz to, ka diena bija saulaina, es redzēju. Great success.
Jā, bija jautri. Gan visādas sīkas izvirtībiņas, putukrējums un tamlīdzīgas muļķības, gan cilvēki un vispār. Kāpēc es paņēmu līdzi guļammaisu, nezinu, jo gulēt aiziet nesanāca. Ā, lai zirnīšiem būtu siltāk, kamēr viņus atgādā no Maximas, bet no zirnīšiem uztaisīja rosolu, tā, ka viņiem nu jau ir vienalga. Ak jā un kādēļ es lielāko pasākuma daļu pavadīju saslēgta rokudzelžos kopā ar Z. jaunkundzi, to es ar īsti neiebraucu. Bet bija jau fun un smieklīgi, un tas jau laikam ir galvenais.

Beidzot sajūtu miega trūkumu savā dzīvē. Bet nu, ko padarīsi, kam tagad viegli.
Šodien pārvarēju sevi un devos šoppingā. JĀ, es neciešu iepirkšanos, man tā sagadā mokas un vispār nepanesu. Sieviete skaitās, bļe. Bet jaunus zābakus man jau sen vajadzēja, tikai slinkuma un ''man riebjas staigāt pa veikaliem un meklēt, un laikot, un vispār'' dēļ, visu laiku šo procesu atliku. JĀ, man piegriezās jau otrajā veikalā. Par mazu, par lielu, pārāk liels papēdis, pārāk tizls papēdis, pārāk dārgi, nesmuki, bezgaumīgi, smuki, bet neder - kurš, pie velna to spēj paciest un pie tam ar PRIEKU? Beigās man visi likās vienādi un gribēju jau atmest ar roku un pēc iespējas ātrāk atgriezties mājās :D Nu jā, galu galā tas viss beidzās galerijā Azur vai kā to čuhņu sauc, jo tur neviens nekad neko neizpērk un ir izvēle. Tātad dzīve izdevusies un visi laimīgi. un NĒ, es laikam neesmu normāla sieviete un NĒ, es ēst arī negatavoju. Vsjo.

jau otrais vakars Naukšēnos un te nemaz nav disko :D toties Tele2 man atsūtīja paziņojumu, ka atrodos Igaunijā un uz mani tagad attiecas igauņu zvanu tarifi un tā tālāk. lielisks panākums.

rudens un smaržo pēc birstošām lapām.. un laiks iet ātri uz priekšu :)

viena no jautrākajām ballītēm pēdējā mēneša laikā. paldies cilvēkiem, kuri izklaidē vai arī vienkārši ir.
ir brīži, kad vienkārši vajag izrauties. un tas vajag ir rakstāms ar lielajiem burtiem.

lietus, saule, atkal lietus, birstošas lapas. rudens un pilsētā viss mierīgi.
šķietams miers un tēlota pacietība. krustiņi kalendārā.
būs, būs burvīga nedēļas nogale tālu prom no pilsētas, gandrīz pie igauņzemes robežas, rudenī un svaigā gaisā.

šodien pēc gandrīz trīs pazīšanās gadiem uzzināju, ka kādam šajā pasaulē PATĪK mazgāt traukus :D

kārtējo reizi, nākot mājās no vecrīgas pēc 4 rītā, priecājos, ka dzīvoju centrā.

Radiatori ir silti, jā. Istabā, protams, vēl neko īsti nevar just :D Toties pie loga, kur man iet nets, ir karsti kā Afrikā.

Btw vakarvakara manas otrās ģimenītes pasēdēšana pie ūdenspīpes un spirķikiem bija pavisam mīlīga.

Man kaimiņos (ar to domāts istabā aiz sienas un tajā pašā dzīvoklī) dzīvo maniakāls krievs kurš sit savu draudzeni tā, ka viņa naktī skaļi kliedz un skrien dauzīties pie otrā dzīvokļa. Elle jā, bļe tie nebija kkādi sīkie kas vakar ārdījās. Izrādās. Nu jā, tas vecis, kurš vakar blenza uz manu tējkannu virtuvē un ieraugot mani teica ''ššš'' vai ''pššš'' vai hujviņzin ko jau točna nevarēja būt normāls.

Rīt jāceļas sešos un septiņos darbā jābūt. Stockmann vienmēr ir mācējis paverdzināt savus darbiniekus un tās dzeltenās dienas nekad nav bijis izņēmums. 10 h uz kājām, bļēe. A naudu ta vajag.
Cigaretes, cigaretes un kafija vēl uztur pie dzīvības un domas ka tas viss for the greater good,, tā teikt labākas nākotnes vārdā.

man ir darbs uz veselām piecām dienām no kurām viena tikko pagāja :D a sajūta tāda it kā es no turienes nekad nebūtu aizgājusi.
toties apkures trūkumu kompensē īsts un dzīvs internets par kuru PAT samaksāju :D

Auksti, auksti, auksti. Apkuri laikam neviens negrib pieslēgt. Džūnai taisnība - pat ledusskapī, liekas, ir siltāk.
Šite pat trīs segas neies cauri. Šodien nācās secināt, ka vienīgais siltuma avots istabā ir dators un tas īpaši nesilda :D Auksti, bļe.

IR!

prieciņš.

Riga to Liverpool. 07dec 11.40. bžž.

vētra.
man tomēr kaut kā patīk rudens.

Fuksene veiksmīgi aizvadīta, pirmkursnieciņi izmocīti. Cerams, ka neguva morālas traumas no mūsu interesantajām atrakcijām :D No pus8 vakarā līdz 2 vai pus3 naktī tusēties mežā ap ugunskuru un dzert šņabi ir visnotaļ jautri. It sevišķi tādā kompānijā, kā mūsējā. Pēc tam ballīte turpinājās iekštelpās, kur vienīgā sāpīte bija 0,3 glāzes (jā 0,3!! lol lol) priekš alus. Tad nu tauta izlīdzējās kā mācēja ar pudelēm un termosiem un tā tālāk. Izlēkājos, izdejojos un pat matus dabūju izpurināt. Toties alkoholu dzer cik gribi, atkal nekā (cik paredzami gan). Tad arī sev par sāpi secināju, ka ballītes vairs nesagādā tādu prieku kā agrāk, bļe. Apnīk vienā brīdī un gribās vai nu sēdēt ārā un pīpēt vienu cigareti pēc otras, vai vismaz piedzerties (kas man parasti nesanāk). Ne pasākumu vaina, bet vispār in general. Well, stulbi man.
Uz rīta pusi, dzerot pēdējo šņabi ar pēdējiem cilvēkiem, attapos, ka vēl neesmu bijusi pirtī.
- Bļ, es taču tā gribēju pirtī ieiet..
- Nu tad ej tagad, vēl jau ir laiks.
- Ai, man slinkums celties, ģērbties un iet..
- Nu tad mēs palīdzēsim :D
Es tāda sēžu wtf wtf. Un viņi pienāca man klāt, pacēla no krēsla un aiznesa uz pirti. Aiznesa. Ar visām drēbēm un zābakiem. Tas bija interesanti.
Uz Rīgu aizbraucām pirms 8, forši tādā rudenīgi vēsā rītā pa lauku ceļu iet uz staciju. Toties vilcienā man gandrīz acumirklī pazuda filma, līdz pašam galapunktam, kad modināja augšā un gribējās viņus visus nogalināt par to. Galīgi negribējās uz dzīvokli pēc mantām un tad atpakaļ uz centru, AO. Bet, ko padarīsi, pie senčiem ar kādreiz jāparādās.
Gribēju ēst, nopirku belašu, kaut gan to ēdot gan jau var nonākt slimnīcā. Lai gan manām studenta iekšām ir diezgan pofig. Ēdiens paliek ēdiens. Apcerēju cik man varētu būt promiles un vai līdz Ventspilij būšu kaut cik atdzīvojusies, jo nežēlīgi nāca miegs. Likās, ja aizvēršu acis, tad aizmigšu turpat kur stāvu. Autoostā kaut kāda vecene staigāja apkārt ar apgrauztu arbūzu, nāca visiem klāt un piedāvāja par pāris santīmiem paēst to draņķi.
Trīs stundas autobusā, mājas, mājas. Un protams neiztiksim jau bez abloma - visiem cilvēkiem kā cilvēkiem māte noliek gulašu ar kartupeļiem, bet man - zupa. ''Tev taču tā zupa garšo!''. Fail, kas gan ir zupa pret gulašu. Beidzot tieku savā istabā un ko es tur ieraugu? Māte, labi zinot manu neizsakāmo naidu pret raibajiem psrs laika paklājiem, ir vienu tieši tādu bezgaumības kalngalu uzklājusi pa pus istabu. Bļe kaut kādām omītēm šitie ... pie sienām karājās. Sajūta kā pansionātā.
Un vispār, man sāp sirds. Sāp pa īstam. Un nē, tas nav no šņabja, bet no 24h nomodā un tām ne īsti gulētajām naktīm pirms tam.
Ak jel, ak jel kā es tagad gulēšu. Līdz vakaram un laimīgi.
Bžžž

Internets nomira un nācās atgriezties pie faking Lattelecom 4 bezmaksas lapām. Bija jau bēda par skype, līdz viens gudrs cilvēks atgādināja par tādu aizvēsturisku vietu kā inbox.lv čats (lol jā). Jo redziet inbox man iet un pat tīri ātri.
So sarunas līdz 4, 5 rītā turpinās..un nekādi nesanāk pateikt ''eu davai tagad gan ejam gulēt..'', jo vēl ir tik daudz ko teikt, vēl šis jāizrunā, tas jāizrunā un vēl, un vēl.
A vispār - forši.

Bet rīt, tfu, nu jau šovakar, būs daudz, daudz alus un vēl vairāk jautrības. VFF iesvētības ir kaut kas nāvīgi ģeniāls. Jānoliek tak pēdējo reizi pirmkursnieciņi pie vietas.

jo pilsētā beidzot ir sācies rudens. nu jā, jā, tās pašas birstošās lapas, peļķes uz ielām un krusa, kas pārsteidza mani ceļā uz fakultāti.

bet, bet, bet pozitīvais dienas prieciņš bija Pils ielas arhīvā, kad meklējot da-jeb-ko restaurācijas teorijai pie GV, visvarenais haļavas dievs manās rokās ielika mapes ar tādu informācijas bagātību, ka nenopriecāties. un no pēkšņa kursabiedrenes izteikuma radās arī ģeniāla ideja, kā to izmantot savā labā. elle jā.
vēlāk biju uz kaut kādu superstilīgu C daļu, kur 65% lekcijas laika pagāja pāris cilvēku centienos dabūt pie darba projektoru un palaist powerpointu. nē nu man jau patīk blenzt pleķī uz sienas, vai kā kursadraudzenītes kladē top klucīšu rindas :D
well, dzīve turpinās.
pamazām, pamazām..un atverot acis, aiz loga būs jau decembris.

lūk, ideāls alkoholiķa piemērs - iedzer un dzīve paliek vieglāka. bļe, bet šitā bija skaista piedzeršanās. tā ka visu atcerās, nebija slikti un no rīta tikai mazliet sāp galva (pēc ilgajiem grādi-uz-mani-neiedarbojas- laikiem). ar neēšanu laikam izdevās apmānīt aknas :D
žēl tikai, ka tas efekts nevar turpināties ilgāk.

ak un atcerējos, sapņoju, ka esmu tur un ar savu mīļāko cilvēku dzeru savu mīļāko alu vietējā bārā (kurš vēl nav mīļākais bārs, bet vispār varētu būt). pat sapņi man ir par spirtu :D
un par kaut ko mazliet vairāk.