AERODROMS

liekas vēl nesen visi gaidīja 2000, pasaules galu un tamlīdzīgas muļķības. nekas nenotika. pagāja desmit gadi un vēl joprojām nekas nav noticis. izņemot, protams, visu mīļoto krīzi un cilvēkus kas decembra vidū uzceļ teltis Rīgas centrā. laiks iet pārāk ātri, ka es jums saku. var jau būt, ka tas ir labi, who knows. liekas vēl vakar mēs ar Džūnu sēdējām Molā un, gaidot kamēr pārējie iepērk spirtu, zvejojām gurķīšus no burkas. vai kaut kā tā. tad arī bija 31.decembris.
2009 izrādījās viens no pozitīvākajiem pēdējo gadu laikā. mani tas īsti neinteresē, bet pieklājības pēc ceru, ka jums arī. ja ne pavisam, tad kaut vai mazliet.
2010? vēlos vairs nekad neēst griķus (nav svarīgi kāpēc). saņemties un dabūt nolādēto bakalaura diplomu un pieskočot kaut kur istabā pie sienas. nenomirt badā līdz tam. nenomirt badā pēc tam :D karoče nākamie 5 mēneši gan jau būs briesmīgi un gan jau daudzreiz vēlēšos, lai mani nobrauc tramvajs vai vismaz kāds ar divriteni, BET pēc tam gan, lūdzu, kaut ko pozitīvu.
starp citu es redzēju sapnī Gavriļina kungu. bija kaut kāda dīvaina pirmssvētku lekcija un es atnesu viņam dāvanu. lol fag. ne jau šādu tādu, bet paštaisītu spilvenu zilas samta sirds formā ar spīdīgām bārkstīm. vēlreiz liels LOL. pats svarīgākais - uz zilā fona izšūti sudraba burti KM. jā, jā, tieši šitā te (vieta smiekliem). un Gavriļins manu afigenna seksīgo dāvanu pieņēma ar tēvišķu smaidu un ielika divus deviņniekus. jesss. kaut gan es viņam pateicu, ka tas nav godīgi un, ka es neesmu tās atzīmes pelnījusi. ha ha. a ņihuja - viņš tikai smaidīja un kratīja savu pareizticīgo galvu. un NĒ, es nemaz nemēģināju iztēloties, ko tas varētu nozīmēt. ak jā, gandrīz aizmirsu -
happy new year, priecīgas lieldienas un daudz laimes dzimšanas dienā. nenodzerieties mani dārgie.

p.s. šitas viss tika uzrakstīts tāpēc, lai man būtu iemesls mazliet ilgāk palikt gultā un neiet mazgāt matus, jo tur ārā aiz durvīm ir auksts. toties jums tur ārā ir sniegs, puteņi un tamlīdzīgi prieki. vai bēdas. kas nu kuram tuvāks.

Do good things and good things will happen to you. kāpēc gan ne :)

Ak jūs nelieši ar savām eglītēm, skuju smaržu un piparkūkām :D Man aiz loga ir migla un kūstošs sniegs. Un pakistāņi. Lai gan - ne jau tas ir galvenais.
Par brīnumiem runājot, tam sarkanajam onkulim(kas aizdomīgi atgādina pedofīlu) es gan neticu, bet 2008.gada šajā pašā datumā es kaut ko ļoti, ļoti vēlējos. Manai ciniskajai dvēselei diezgan muļķīgi, ne. Bet starp citu, tā vēlēšanās piepildījās.

Nu ko, priecīgus jums visiem, ko nu jūs katrs svinat. Dāvanas būs vēlāk ;D

In your face, jūs tur latviešu zemē, man te arī ir sniegs :D

viņi satikās 16.decembrī tieši pirms gada. kas notika tālāk, jūs jau ziniet.
anyway paldies Mārtiņam M. un Madarai B. kas mani toreiz aizvilka uz PB. vismaz man tā liekas, ka tie bijāt jūs ;D

cheers!

Man laikam vajadzēja to divu stundu starpību, lai beidzot spētu pamosties deviņos. Jā, deviņos rītā, nevis vārtīties gultā līdz pat pusdienlaikam. Btw jau ap vieniem naktī uzrodas miegs - in your face mans nebeidzamais Latvijas bezmieg, ha. Vajag tikai mīkstu gultu un foršu gultasbiedru and everything's fine again. Un šajā gultā pat varētu pārvākties uz dzīvi. Ka es saku.
Ak jā - mazāk par trīs stundām un izdarīju to, ko vilku jau divus gadus. Par vienu referātu mazāk un tas tika paveikts pāris stundās, kamēr puiši nodarbojās ar programmēšanu un tamlīdzīgām muļķībām. Sāk rasties aizdomas, ka te ir kaut kāda īpaša mācību aura. Scary shit. Vēl man parādīja kaut kādu ūbermilzīgu auditoriju (visas mūsu VFF kopā gan jau) un tad mēģināja iestāstīt, ka RTU ir tāda pati, tikai ne tik stilīga. Nu lai jau tā būtu.
Rīt būs ballīte, hell yeah. Un cilvēki te ir forši. Ar to es domāju, cilvēkus šajā mājā, nevis ārā aiz loga. Tur ārā skraida visādi čigānveidīgi pakistāņi un musulmanietes vazājas savos melnajos paltrakos gluži tāpat kā savās arābu zemēs vai hujviņzin kur. Stāvot autobusa pieturā visu šito ielenkumā, tu patiešām sāc saprast, kāpēc angļiem nepatīk imigranti. Pamēģini iztēloties sevi autobusā, kur visi pārējie ir čigāni, kas skaļi un kaitinoši sarunājās. Patīk? Sauciet to par rasismu vai vienalga kā, bet man nepatīk. Nepavisam.
Vēl es biju veikalā ar domu nopirkt kaut ko mugurā velkamu. Ha. Ir laikam jābūt kapitāli apsēstam ar šoppingu, lai tajās bezgaumīgo un milzīgo apģērbu rindās atrastu kaut vienu sakarīgu lietu. Un tā kā man riebjas iepirkšanās, es staigāju tam visam cauri ar vienu vienīgu watafak izteiksmi sejā.
Toties viņiem ir limonāde made with real beer, kas nav alkoholiska, bet garšo pēc mūsējā D-light. Savdabīgi mazliet.
Toties ir visādas citas foršas lietas, kuras nestāstīšu savādāk jums arī gribēsies ;D

Aiz loga pagaidām spīd saule un ārā var iet bez mēteļa. Ceru, ka jums tur back in lv ir auksts un tamlīdzīgi. Jā, es esmu jauka.
Čau sawļes, mcā.

Lidmašīna nenokrita, ar atmiņu ar viss kārtībā - so līdz galamērķim nonācu veiksmīgi.
Celibāts beidzās, bļēe :D elle jā, dzīve ir skaista.
Ak jā - es tikko dzēru savu mīļāko alkoholu :D ha.

Atvadījos no savām beibēm ar karstvīnu, ūdenspīpi un piparkūkām. Tā jauki. Pietrūks jau jūs visu mazliet.

Soma it kā sakrāmēta, it kā nē, tāpat vietas visam nepietiek. Nelāgi, bļe. Gulēt tā kā būtu jāiet, savādāk rīt kaut kur pa vidu tam visam vnk atslēgšos. Vai aizmigšu, tas ir cits jautājums.
Eh, bet vismaz beidzot kāds lielāks action būs, vairāk vai mazāk. Rītdiena varētu pienākt ātrāk (starp citu vēl viens iemesls, lai ietu tagad gulēt).

A sajūta tāda, it kā brauktu mājās. Bžžž.

junija mūs visus šodien pārspēja boulingā :D
spēlēties kopā ar foršiem cilvēkiem ir jauki. un smieties kurš par kuru tizlāks :D
secinājums viens - vienalga, māki vai nē, galvenais jau ir kompānija un kopā būšanas prieks, un tā tālāk. a vispār - šito vajadzēs kādreiz atkārtot.

Ir palikusi viena nedēļa. Ja neskaita šodienu, kas gandrīz jau pagājusi, vēl 6 dienas. Elle jā.

Bet līdz tam man ir saplānota katra nedēļas diena. Katra. Imagine that. Ok, vēlie vakari ir brīvi, pagaidām. Ja godīgi, tas nebūt nenozīmē, ka viņi jāaizpilda. Bļ* bet baigi maz tā laika, lai visu paspētu.
Tēja, grāmatas un papīru kaudzes. Brrr.

Ziemassvētku noskaņa ir atgriezusies un virtuvē kāds ir nolicis Adventes vainagu. Tagad zinu, ka pietrūks skuju smaržas decembrī. Nu kas gan tā par valsti, kurā nav normālu koku. Un sniega. Bet arī Latvijā vairs nav ziemu. Kaut kā žēl mazliet. Bet noskaņa paliek. Un piparkūku smarža.

happiness is real only when shared.

un tomēr, un tomēr mēs dzīvojam šodienai. un šodiena ir skaista.

Sakiet ko gribiet, bet man pielipa šitā dziesma. Igijs ir foršs vecis ;D

We'll be the passenger
We'll ride through the city tonight
We'll see the city's ripped backsides
We'll see the bright and hollow sky
We'll see the stars that shine so bright
The sky was made for us tonight

And everything was made for you and me
All of it was made for you and me
'cause it just belongs to you and me

miegs nenāk un garastāvoklis ar plus zīmi.
bžžž

Apmeklēt kultūras pasākumus bez maksas ir skaisti. Nacionālajā teātrī pat varētu parādīties biežāk nekā fakultātē, heh. Ok, joks. Mēs ar Džūnu vakar mācījāmies, a ko tas deva, ja nemāk pareizo nodaļu izlasīt. Lame. Vaska onkulis, protams, pamanīja, ka pirmo reizi pagodinājām viņu un arheoloģijas muzeju ar savu ierašanos. Haļavas dievs nostrādāja. Vismaz.

Dzeru tēju un iztēlojos vakariņas. Nu tādas pa smuko. Vai vismaz mojito. Da labi, kāds vēl mojito, būtu kaut pudele alus bijusi. Vai kāds, kas izklaidē. Garlaicīgi. Palīst zem segas un paskatīties kādu filmu varbūt. A varbūt nē. Miegs arī nenāk un ar bezmiegu vairs nekad necīnīšos, lai jau ir.
Sapņoju, ka izlēcu pa logu. Ne jau no sava sestā stāvā un nē, man nav pašnāvnieciskas tieksmes. Es izlēcu un bija tā foršā kritiena sajūta, nu tā, kāda sapņos gadās. Lidojums. Kritu un domāju - tikai nepamosties, nepamosties, gribu zināt, kas notiks tālāk. Nepamodos. Nekas nenotika. Nākamajā mirklī es gulēju zālē. Baigā vilšanās vispār, biju cerējusi uz ko vairāk. Tad jau labāk nesapņot vispār.

Pēc 10 dienām es būšu citur. Projām. Tikai nez kāpēc ir nevis going away bet tāda savāda homecoming sajūta.
Vispār ienācā prātā baigi banālais teiciens, ko atļaušos paturēt pie sevis, lai jums visiem neliktos, ka galīgi esmu sajukusi prātā. Vsjo.

Ledusskapī salst kausētais siers, ja kādam ir maize, varam būt draugi. Nē, tas nebija joks.

Vēl tikai divas nedēļas.

Mana māte ir neatlaidīgi apņēmusies atrast viņam Ziemassvētku dāvanu. Ar biedējošu uzcītību. Scary shit.
Mans vienīgais komentārs šajā sakarā bija ''lai ko tu arī neiedomātos nopirkt, vispirms pajautā man''. Lai kas arī viņai neienāktu prātā :D

Ja es turpmāko dienu laikā kaut reizi vakarā došos uz Vecrīgu, tad jums ir visas tiesības (un pienākums) mani publiski nomētāt ar arheoloģijas grāmatām, vai - kas ir vēl labāk - ļaut GV kungam mani nospļaudīt līdz nāvei.
Like seriously.


As the headache fades
This house is no longer a home
Don't give up on the dream
Don't give up on the wanting
And everything that's true

Negribu būt šeit. Nē, nē, nē.

Sasmējos ieejot superdraudzīgajā portālā - ļoti svarīgs un ģeniāls dienas jautājums (not that anyone cares).
''Ja neredzi spēli - kā uzzini Dinamo spēļu rezultātus?''
Starp sešām izvēles iespējām pat nepastāv tāda ''man vienalga''. Viņi pat nespēj iedomāties, ka kādu tas var neinteresēt.
Jā, jā, sarauj Latvija, Rīga vai kā tur. Nomētājiet mani ar akmeņiem, jo es nefanoju un nekrītu ģībonī par zaudējumiem/uzvarām sporta spēlēs. Jā, ''zaudējumus'' es speciāli pirmos uzrakstīju. Eh, nē nu lai jau spēlē, lai jau uzvar, lai ir kaut kas pozitīvs.
Man ir pietiekoši daudz patriotisma, lai nemeklētu to hokeja spēlēs. Vismaz man tā liekas.
Vēl es gribēju te pateikt kaut ko gudru, bet aizmirsu, tā kā jūs neviens to nekad neuzzināsiet.

Koncerts bija faking burvīgs, lai neteiktu vairāk :)

Ierašanās jau ap 5ciem atmaksājās ar ātru tikšanu iekšā un pirmo rindu iekarošanu. Atšķirībā no 2007g. karstuma un bezgaisa, bija dauuudz labāk. Cilvēku mazāk, bet daudz atsaucīgāka un aktīvāka publika. Izņemot nelielu kompāniju netālu no manis, kas izklausījās kā tikko sasnieguši pubertātes vecumu (pirms koncerta bļaustoties ko tādu kā ''penis'' ''sindija parādīs jums pupus'' ''kuram te ir caureja'' un vēl intelektuālāk). Protams, ja vēl neskaita visas tās mazās ''molko-uztaisi-man-bēnu'' meitenītes.
Iesildītāji dzīvē izrādījās pat tīri okei, publiku sasildīja un viss kā vajag ;D
Bet nu pasākuma vaininieki tiešām bija wouu. Salīdzinot ar 2007gada koncertu, spēlēja daudz, daudz pārliecinošāk un vispār. Cik nu tehiskās puses es ko sajēdzu (lol lol) ar to arī viss bija okei. Noformējums, šovs, video kadri, viss, viss. Paši arī daudz dzīvīgāki un tā. Jaunais bundzinieks ar sevi parādīja no labākās puses.
Super pozitīvas emocijas, patiešām. Skaisti. No sirds un no rajona xD

Jocīgi, bet 2007gada maijā es šo pasākumu gaidīju ar lielāku sajūsmu.
Žēl, ka setlistu nevar pats sastādīt :D

Fak jū āl, kur palika pēdējās 24 stundas..?
Not that anyone cares, bet sekojošā informācija ir nesvarīga un nevienam dzīvē tāpat nenoderēs.

step 1: blah, blah, man ir ielūgums uz Placebo. tomēr.
step 2: ar Z. jaunkundzi bijām klausīties Dzelzs Vilku studentniekā. akustiski, ļoti, ļoti izjusti un ļoti skaisti.
step 3: vecrīga, Victory. ar domu ''viens alus pēc koncerta''. (zemtekstā - nav vairāk naudas, rīt lekcijas)
step 4: esmu alkoholiķe, bļeģ. BĻEĢ. (jā, es lamājos and so what) Z. jkundze tiek pierunāta(nosacīti) iztērēt savu pēdējo latu ''nopērc mums uz pusēm, es rīt tev atdošu''. ar to arī pierunāšana beidzas.
step 5: jaunieši pie blakus galdiņa aicina pievienoties. atļaujam sevi pierunāt. like, tāpat nav ko darīt, vismaz ar citiem cilvēkiem pakomunicēsim.
step 6: parādās vēl alus. jā, garšo dzert.
step 7: Victory slēdz ciet.
step 8: mainam lokācijas vietu uz Rocabilly. snieg. muļķojamies. svecītes pie pieminekļa. mēs arī noliekam. mēģinu vest Z. jkundzi uz velosipēda bagāžnieka, nesanāk. vīrieši piesakās palīdzēt. smieklīgi.
step 9: RB. alus.
step 10: RB slēdz ciet. atgriežamies Vecrīgā.
step 11: Franči. apsargs mani atpazīst un dokumentus, protams, neprasa. atceros, ka studentu apliecībai ir beidzies derīguma termiņš by the way. vēl alus. dejojam ar Z. turpat starp cilvēkiem. like lol. siekalaini skatieni visapkārt. like we give a fuck.
step 12: it kā rīts. Frančus slēdz ciet. miegs nenāk. ejam uz centru. joprojām snieg. kāds nopērk frī kartupeļus. joprojām kaut kur ejam.
step 13: attopamies stilīgā dzīvoklī dzerot tēju. kaut ko runājam, muļķojamies. cigarete uz palodzes un apsniguši Rīgas jumti. noskaņa. cilvēki pamazām paliek miegaini. ir rīts.
step 14: Z. aizmieg. nolemju doties gulēt uz mājām. jā, kādreiz viņa būtu palikusi, gulējusi turpat un pamostoties turpinājusi ballēties. laiki mainās. eju mājās. rīts un pilsētā vēl viss mierīgi. sniegs uz jumtiem un peļķes asfalta plaisās. mazliet miegains šķietams miers.
step 15: deviņi rītā. home, sweet home. iekrītu gultā un acumirklī aizmiegu, lai pamostos pēcpusdienā un secinātu, ka puse dienas nogulēta UN nekad nav izdarīts. fak.

ai, nu lai. dažreiz jau var atļauties. dažreiz atkal liekas, ka gribētos tādu kārtīgu trīs dienu ballīti ar random cilvēkiem, random vietās. piedzīvojumi un tamlīdzīgas muļķības. mazliet vieglprātības un tā tālāk. kā senāk.
a varbūt tomēr negribētos. un varbūt nemaz nevarētu. you know, pienākumi uzliek atbildību un tādā garā. at least, I made my choice. dzīve ir visādi skaista. tikai daži no variantiem ir krāsaināki par citiem.

p.s. jā, man patīk angļu valoda un ja es mācētu rakstīt franciski vai vismaz krieviski, es darītu arī to.

Vēl tikai viens mēnesis, bļ.. Četras nedēļas un viss.
I'm so messed up, ka pašai pilnīgi prieks. Un reizēm mazliet bail no sevis. Bet tikai mazliet un tikai tāpēc, ka tā ir pirmoreiz.

Za to vakar pēc ilgiem laikiem pasēdēju ar sen neredzētajiem pie ūdenspīpes un spirtu saturošiem dzērieniem. Ko lai padara, ja garšo. Garšo dzert, garšo piedzerties un vispār. Izmēģinājām ēģiptiešu desmitsantīmu tabaku, not bad at all. Ja man bērnībā būtu kaut mazākā saskarsme ar ūdenspīpju tabaku, es, visticamāk, būtu to iestūķējusi mutē, saindējusies un nomirusi. Smaržo taču tik garšīgi. Heh.

Un vispār, ja jūs vēl nezinājāt - kaķi taisās pārņemt pasauli. Nepietiek jau ar to, ka Mārtiņa kaķis man vakar gandrīz nokoda roku (četri caurumi no zobiem vienā pusē un liela svītra otrā) tikai par to vien, ka gribēju paņemt rokās. (pēdējoreiz, kad man tur nācās palikt pa nakti, tas kaķis man guļot iekoda galvā lol) Var jau būt, ka viņam vienkārši ir trakumsērga vai kaut kāds tur kaķu mēris. Vai varbūt šizofrēnija, ja dzīvniekiem tāda ir. Ja kāds prasītu manu viedokli, kas, protams, ir ļoti svarīgs un tamlīdzīgi - tas kaķis vnk ir nogribējies, nevainīgs un nekad nav redzējis kaķeni. Pietiekošs iemesls, lai ienīstu visu pasauli vai vismaz katru divkājaino, kas parādās viņa teritorijā.
Uzmaniet savus mājdzīvniekus tātad.
[19:35:55] Līva says: iedomājies, es atnāku mājās, slēdzu vaļā durvis. skatos spīd gaisma kaut kāda istabā, gaisma no tv.. domāju, ka mamma ātrāk no darba atnākusi, mazums kā. ieeju virtuvē, neviena no manējiem nav mājās, a istabā ieslēgts tv un rāda haizivs stāstu xD un abi kaķi, viens uz dīvāna, otrs krēslā. abi sēž un skatās tv. normāli, ne? :D es domāju, nu mazums ārdījušies, nejauši uzkāpuši uz pults un ieslēguši (tā ir gadījies), bet viņi abi skatījās uz tv :D
Vot fantastika.