my personal shit - Sigulda

Šodien es visu dienu kļaiņoju viena pati bez kaut kāda tur īpaša mērķa pa Siguldu, teikšu, ka nekāpiet ārā pieturā Institūts, tur pa ceļa malu būs nejauks gabals ar kājām un pietam mašīnas brauc ar ātrumu garām kā negudras+ dubļi. Kā jau var nojaust pēc pateiktā- bez liela mērķa, mani zābaciņi ir nedaudz dubļaini, kājas galīgi piekusušas, svaiga gaisa daudz, stāstāmā daudz, bet slinkuma vairāk. Tātad es izkāpu ārā institūtā, staigāju lielo, ļauno gabalu gar ielu. Man bija mati astē sākumā, bet kad sapratu, ka tādas frizūras dēļ nosalšu, izlaidu matus un jutos ļoti labi. Hmm neapmaldījos, pat ne reizi, laikam vienīgā reize Siguldā Jāņos nedaudz palīdzēja. Dzelzceļa stacijā uz perona nonācu tieši tad, kad garām traucās preču vilciens, tas bija tīk dievīgi, dievīga sajūta, vējš, skaņas, tikai metra attālumā no tevis pilnā ātrumā braucoš vilciens. Tas bija wub. Gribu vēl kādu reizi tā vienkārši pagadīties uz perona, kad traucas garām vilciens. Matus sapūta ne pa jokam. Hmm kas vēl? Ā jā, kad nonācu pie Gaujas Senlejas un protams, ka pēkšņi uzradās viens dzērājs, uz riteņa, šortos šajā aukstajā laikā un man nācās ātros tempos lasīties prom. Pēc tam gāju atpakaļ uz šosejas pusi, uz Rabo suni. Diemžēl Zoo veikalā nebija fretkas, tikai kāmīša mazuļi un viena meitene sāka aiz sajūsmas klusi spiedza ieraudot mazuļus, nabaga boyfreds, kas bija viņai blakus, cilvēkam vienkārši nav paveicies. Nekā vairāk interesanta nebija, sabildējos... jā tas skan caciski, bet man vienalga. Ajj man patīk garie ieraksti blogā un vispār tajā vakarā Luiss parādijās pēc mēneša prombūtnes, un tas bija ļoti jauki un šodien teica, lai veltu viņam teikumu- te nu būs. Vienmēr laipni arī citiem, Jūsu Anete Agnese.
p.s. zemāk ir bildīte, jā mana ^______^