|
es parasti ar labdarību un tamlīdzīgām lietām neaizraujos, jo esmu pārāk liels snobs un kaut kā man tas viss paiet garām. vienīgais, ar ko patīru savu karmu, ir tas, ka nopērku no lādzīgās tantiņas, kas tirgo papīra kabatslakatiņus, kādu lietu - samaksāju piecīti un nekad neņemu atlikumu. es taču redzu, ka tas cilvēks neba aiz labas dzīves vai zaļā pūķa slāpēm dodas ielās, lai tirgotu tās lietiņas. varbūt kļūstu vecs vai kā, bet gribēju arī jūs visus noziedot nedaudz sava dārgā laika un paviesoties daugavas sporta namā - tas taču prasa tik maz, lai iepriecinātu cilvēkus, kas cenšas. |