|
labdien, draudziņ. droši vien, ka arī tu seko līdzi ziņām un zini, ka mūsu izredzētajai zemei, kurai līdz tās īstenajam statusam trūkst tikai banāniem labvēlīga klimata, pēdējā laikā īsti neiet. protams, visur pasaulē krīze un tamlīdzīgas ķibeles, cilvēkus atlaiž no darba pēc principa uz pirmo-otro skaitīties, bet RD joprojām nevar atrast, kurš tad īsti par tiem 27 miljoniem naudiņu sev kaut ko jaunu ir uzcēlis, bet tas viss ir sīkums, jo notiek arī labas lietas apkārt. piemēram mani dikti iepriecināja twitterī latvijas ziņneša panorāmas ziņa, ka redz studenti ir optimisti un viņi tic, ka pēc studijām dabūs darbu. protams, ka tam ir jātic, jo kāpēc gan jāņem studiju kredīts, jāpavada 4 gadi aknu plosošos piedzīvojumos pa koju valstību, ar laisku gulēšanu jādeldē akadēmiskais inventārs un galu galā jāizšķērdē papīrs ntiem tūkstošu materiālu.
nākotnei būs būt, ka es jums saku. es tam ticu, bet ir arī neticīgie. piemēram rīgas valsts 1. ģimnāzijā manā paralēlklasē gāja viens izcils ķīmiķis un fiziķis - neskaitāmas zelta medaļas olimpiādēs, diplomi un tamlīdzīgas lietas un kas ar viņu ir tagad? - viņš neticēja un aizgāja darīt to darbu, kas bija pieejams. varat minēt trīs reizes un neuzminēsiet. konduktors ar stāžu un uguntiņu acīs. lūk tā ir ķecerība un ticības nākotnei pazemošana. nedrīkst tā. ir jātic un, ja mēs ticēsim, tad mums visiem izdosies. izdosies gluži kā katrīnai valterei, kuras pirmais darbs viņas 25 gadus ilgajā mūžā ir materializējies kā zīmola Guess veikala vadītājas asistente. ņem piemēru no viņas, manu dārgo lasītāj - mācies rakstīt CV un lai tev viss nākotnē izdodas. |