10/19/16 09:13 pm
Aizgāju ciemos pie kaimiņiem - nopirku eko šmeko olas (uz vietas var pārliecināties par vistu labturību un free-reindžismu), paglaudīju kamieli (tikai tik ilgi, kamēr ēda manu pasniegto maizi, pēc tam uzreiz galva gaisā un prom), atsvaidzināju savu vācu valodu, jo saimnieces tīņu meita runāja tikai vāciski un spāniski, bet neko, sapratāmies. Vēl viņiem ir zirgi, veca balta ēzeļmāte, aitas, kurām neaug un ja arī izaug vilna, tad pašizkrīt (bet nu šajā žaronā vilnainajām būtu diezgan pakarsti), mazie krāsainie papagailīši, sieks ar cāļiem un tā.
Tā jau liekas diezgan skarbi - apkārt lavas lauki vai arī vulkānisko smilšu lauki, bet audzē gan kartupeļus, gan batātes, gan burkānus (tie gan tādi strupāki un resnāki izskatās), gan banānus un citus augļus, tomātus, utt.
Es gan esmu riktīgi uzkārusies uz svaigo kazas sieru - es pat zinu, kur ir siernīca, kur to ražo un veikalā, kad iepērkos, tad vienmēr no tā vietējā ir palicis mazs gabaliņš un es pēdējo paņemu. Reāli labs pie vīna vai tāpat vai salātos. Bez maz vai gribas nopirkt visu nelielo rituli, bet tad ir baža, ka viss nejauši vienā vakarā apēdīsies un nosēdīsies uz gurniem, kur jau citi grēki priekšā.
10/19/16 11:52 am
Kā īstenam bālītim pienākas, šodien vietām esmu nedaudz vēzis (galvenokārt tur, kur rokas nesniedzās).
Vēl man beidzot nepaveicās ar airbnb naktsmājām, kur nebija interneta kā solīts (un es nevaru 4 dienas bez interneta), tāpēc izvācos nepārnakšņojusi un tagad ceru dabūt atpakaļ naudu. Vēl viens pierādījums tam, ka tā saimniece irerkaut kāda jocīgā - aizsūtu ziņu, vai gadījumā manas gaišzilās kurpes pie viņas nav palikušas. Atbilde - ak jā, bijušas gan, bet viņa izmetusi miskastē, jo domājusi, ka tās esot piederējušas iepriekšējam viesim. Un kas mani besī visvairāk - es diezgan nomocījos, kamēr viņas ievalkāju, lai sasniegtu brīnišķīgas ērtības līmeni, kamēr tā vecā ragana viņas vieglu roku izlidina.
Par laimi, varēja pārvākties atpakaļ uz pirmajām naktsmājām, kur varēs nodzīvot līdz atvaļinājuma beigām - te ir viss - romantika, miers, internets un līdz sērfošanas pludmalei jābrauc 10 min.
Okeāns ir foršs - lai gan brīžiem ir pārāk daudz sērfa dēļu uz ūdens kubikmetru, šeit man nav tik ļoti bail kā parasti un sanāk arī uzkāpt uz dēļa un kādu strēķīti pabraukt uz viļņa muguras.
Ēdiens ir OK, lai gan aplauzos pasūtot grilētu murēnu no uzkodu saraksta - diezgan pretīga ar kaut kādiem ļumīgi speķīgām vietām (vai arī man patrāpījās kāda treknāka ar mīlas rokturīšiem kā man). Zivis ir garšīgas, taču ķēpa ar asakām, līdz ar to vislabākie ir tintes kalmāru bēbīši ar kraukšķīgām kājiņām un sulīgiem vēderiņiem.
Šodien jāaiziet ciemos pie kaimiņiem - teica, ka ļaušot paglaudīt kamieli. Un jānopērk eko-šmeko olas.
( Skats no mājas )