11:21 am
Vakar atdauzīju pakaļu un piedzinu muskuļus atklājot motokrosa sezonu trasē pie Lelystad. Šodien atpūta ar īdēšanas skaņu ausīs (jo draugs nāks līdzi) - jāiečeko Kalverstraat iepirkšanās iela.
Vēl nemaz nav sanācis īsti to Amsterdamas centru izpētīt, jo piektdien tas bija tik pārbāzts un dzīvespilns, ka vairāk sanāca skatīties, lai kādam ar riteni virsū neuzbrauc. Viss mutuļo, krodziņi, restorāni cilvēku pilni (noteikti kādu dienu jāaiziet uz argentīniešu restorānu, tiem jau arī gaļa cieņā), ielās ļaudis visos vecumos, pārliecībās, orientācijās, tautībās. Liekas, ka visi jūtas brīvi un svin dzīvi. Braukā ar riteņiem un reizēm dzindzina kā traki.
08:52 pm
Tā iepirkšanās iela ir traka! Gaziljons cilvēku! Kā gan savādāk - piektdienā visi steberē pa bāriem, pa sarkano lukturu rajoniem. Sestdien atpūšas, bet svētdien, kad atžirguši, dodas pa veikaliem, kā arī tūristi steidz iztērēt kabatas spiedošo naudu. Varbūt darba dienās ir brīvāk.
Mūsu turku rajons ir ļoti slikts gurniem. Te ir pārāk garšīgas šoarmas. Un arī knafi, saldie rullīši, kas man ļoti garšoja Izraēlā. Bet tos tikai 2 pa visu pagājušo nedēļu apēdu.
Šodien, pa ceļam uz centru, piestājām kaut kur ārpus tā iedzert kafiju, kā arī pasūtījām divas karpačio sviestmaizes - tik gardas! Kādu citu vakaru aizgājām uz guļamrajona ķīniešu restorānu, jo man šausmīgi gribējās zupu, ko arī dabūju. Mazliet gan atgādināja Spilvas saldskābo mērci, bet visā visumā (un kosmosā) bija diezgan laba.
Kad ievāksimies pastāvīgajā dzīvsvietā, mani jau brīdināja - tur esot plīts ar 6 riņķiem un cepeškrāsns, kurā bez problēmām ielien tītars. Bet, cerams, ka līdz tam brīdim jau būšu dabūjusi darbu un varēšu atkal vicināt - aim biznis vuman, manī vōrk, no taim to kuk, giv mī restorants karogu!