Eh, bet viena lieta gan cibā ir nemainīgi laba - tās paslīdējušās kājas aizmirstot uzlikt atslēgas un pēc tam nemākulīga pēdu slēpšana. Vairāk gan nestāstīšu, kā tas jādara pareizi ("kad es jums beidzot īmācīšu cirvi vītā nūlikt?") Sēžu gandrīz tukšā istabā, augstajos griestos un sienās atbalsojas viss -taustiņu klaboņa, tas, kā iekožos bagetē.