09:30 am
Šorīt atkal biju izklaidīga. Gaidīju 13. autobusu, sagaidīju un pēc tam nesapratu, kāpēc tas brauc pa 3. autobusa maršrutu. Bet tad sapratu. Tas bija 3. autobuss, kurā es iekāpu.Vakar gaidīju savus couchsurfing viesus. Meklēju, ar kādu ļoteni šie ielido, bet nu nav neviena reisa, kas ielidotu 20:20. Pieņēmu, ka šie kaut ko ir sajaukuši un vnk gaidīju, kad tad šie būs. Līdz brīdim, kad draugs paprasīja, vai tad viņi neplānoja ierasties 20. martā, bet esot taču 19. marts.
Savam iepriekšējam couchsurfing viesim es pasūtīju taksi uz X ielu 10, lai gan šāda numura nav un ir tikai X iela 12. Nekādi šo nevaru iegaumēt, lai gan eju tai mājai garām katru dienu. Divreiz. Vēl smieklīgāk bija tad, kad vieniem citiem cs viesiem norādīju it kā savas mājas adresi, bet biju kaut ko aizdomājusies un nejauši norādīju kādu citu numuru. Kas izrādījās tuvējais policijas iecirknis.
Protams, vēl arī tas, ka tad, kad man vajag matu kondicionieri, es nereti pārnesu mājās šampūnu, jo pēdejā brīdī zaudēju koncentrēšanās spēju un paņemu no plaukta nepareizo.
Vai arī mans moment of glory ārzemju ceļojuma laikā, kad atklāju, ka esmu paņēmusi līdzi pilnīgi tukšo debetkarti, bet uztankotā kredītkarte ir palikusi mājās. Toreiz gan mani paglāba tas, ka bija paņemts pietiekami daudz skaidras naudas un biju kopā ar savu daudz mazāk izklaidīgo draugu.