12:03 am - GP spoilerpilnais kā vienmēr
Paēdām zupās, nopirkām pistāšio saldējumu un skatījāmies Moto Džī Pī. Šis bija Silverstounas posms Lielbritānijā. Netipiski Lielbritānijai, lija lietus. Braucējiem mugurā bija plēves peldkostīmi, tikai Stouneram ne, jo laikam viņš ir īsts džeks. Pirms sacensībām bija ļoti forša intervija ar Rossi, kur viņam uzdeva nesmalkjūtīgus, bet daudzus interesējošus jautājumus iz sērijas "vecums jau klāt, cik ilgi vēl braukāsies", "vai neuznāk besis, ka izvēlējies Ducati" un viņš, savukārt, sniedza jēdzīgas atbildes bez jebkādas aizvainotības piegaršas. Lūk, un tad jau sacīkstes sākās un pirmie apmēram 9 apļi bija varen aizraujoši, jo Simončelli elpoja mugurā te Lorenco, te Dovisiozo, te atkal Lorenco, līdz Lorenco uztaisīja haisaidu un Simončelli sāka pastiprināti elpot pakausī Dovisiozo un es visu laiku domāju, kaut nu viņš kārtējo reizi neparautu uz acīm un protams, nopisās gan un atkal pjedestālu neredzēja. Un es biju tik dusmīga, ka pārtraucu skatīties un aizgāju mazgāt traukus. Ā, turklāt arī pēdējā Dienvidparka sērija bija bēdīga.
10:32 am
Kārtojot mantas, nejauši atradu vienu iepriekšējo īrnieku apsveikuma kartiņu. Kaut kādu rõzīgo ar sirdīm un lāčiem un defaulto tekstu iz sērijas "pirms satiku tevi, mana dzīve bija sūds un es biju nevarīgs kurkulis, bet tagad katru dienu raudu aiz laimes", kas papildināts ar autores tekstu, kas sarakstīts tikai deminutīvos (var teikt, ka pat saikļi izklausījās deminutivēti). Principā, atvērt cukura paku un ēst no tās ar ēdamkaroti vai arī lasīt šo kartiņu - atšķirības nav. Un es domāju - a kā jūtas džeki, kad saņem ko šādu?
08:28 pm - Veiksmīgais žīds
Kad "Pica Lulū" operatore paziņoja, ka pica tiks piegādāta 49 minūšu laikā, mēs mazliet iesmējām par to, ka tāds jocīgi precīzs laiks, bet lai nu būtu tās 49 minūtes. Picu piegādāja apmēram piecas minūtes vēlāk un - uzmini nu - ietaupījām 12 latus, jo piegādātājs naudu nepaņēma (izrādās, ja šie neiekļaujas 49 min., tad picu atdod bez maksas).
Nu man bija šis žīda veiksmes stāsts jānopublicē.