Trīs jautājumi nosaka manu dzīvi:
kāda es esmu,
ko es daru,
kā es to daru.
Varbūt tie attiecas arī uz jums, dārgie! Ja noder, ņemiet par labu.
Izvērtējot dzīvi pēc šiem kritērijiem, pagaidām esmu niecība.
Man nav potenciāla vai jebkādas prasmes kontaktēties, vai laba rakstura.
Toties ir laiks, veselība, reizēm-veselais saprāts. Ik mēnesi nedaudz naudas un iespējas, un Tu, Dievs.
bet pagaidām...
Es jūtu spēku savās rokās, jūtu, kā manī viļņojas asinis. Bet tur ir arī puņķuzaļas bailes, kā darvas piliens dīķī.
Es redzu realitāti, redzu savu vājumu pret jums visiem, savu neattapību un muļķību. Man jācīnās, bet ne druskas mīlestības. Un cīņa bez mīlestības ir destrukcija. Dažiem- pašiznīcināšanās.
Es redzu pasaules melu spēku; dzīve ir slikta, bet es pati- varone, palutini sevi, tev JĀBūt skaistai!, skumjajiem pieder mūžība, var dzīvot bez piepūles, nejaucies svešās darīšanās. Klusē.
Ak Dievs, cik daudz melots.

Vai var citiem atdot brīvību tāds, kam tās nav??
Dieva dēļ, man vajag jūs brīvus.