- 3.4.05 19:32
- braucu no jūras visas un jelkādas pasažieru pārvadāšanas normas pārsniegušā pārkrautā vilciena tamburā, kurā neiesaka "pieziloņoties" ārdurvīm(tas nu tā, vecs joks, vairs i neraksta tagad to "неприсланятсья" ārvalsts valodā). Taču, sajūta bija tieši kā kad nekas cits ar mani nav noticis, kā vien pieziloņošanās lielos apmēros. nu, jā. braucu un pieķēru sevi pie domas, ka par cibu iedomāju. baigi gribējās, baigi bij ko teikt. un baigi, kā vienmēr atkal viņa nava tik daudz un tik glīši, tā sakāmā, kad tiek klāt. visas glītākās domas paliek ārpus Pierakstiem un Ierakstiem un tāpat arī Glītākās bildes, visdrīzāk. un visi Krietnākie Izgājieni un visi tie Tādie momenti paliek ārpus attiecībām, tāpat.
Un uz stacijas perona Bulduros pēkšņi ņēmu un ieskatījos vīrietī. Ziniet, kad ir tā, ka vienkārši kādu pamani, un tad it kā grozies un gaidi to vilcienu vai vienalga ko, un kaut kur prātā paturi to cilvēku, ko pamanīji. Un paskaties vēlreiz, un saproti, ka jā, visa tā pūļa vidū esi pamanījusi vienu mazliet krāšņāku par citiem, labi ģērbtu, it kā, ne kādu tur baigo skaistuli, bet kaut kas liek pakavēties pie šī tēla. Kaut kas simpātisks. Un Tu sāc viņu tā mazliet novērot, apskati rūpīgāk, iedomājies visu par viņu, ko jau vien vari iedomāties un kapēc viņš nebrauc ar mašīnu, ja viņam tādas kurpes:) un tad viņam zvana telefons, ir iespēja dzirdēt arī balsi. simpātiskā klusinātā balsī viņš ierunājas krieviski. Kā, krievs? neizkatījās, tu padomā. neko vairāk.
Tu to neuztver ne ka plusu, ne mīnusu. Balss tonis un sarunas tēma liecina, ka runā ar sievieti un malziet
sadzīviski. Jūs iekāpjat pienākušaja vilcienā, kura pārpildītības pēc gadās, ka viņš nostājies pavisam blakus. Tā jūs braucat, vērojat ceļu un līdzbraucējus, pat tikko jaušami sasmaidāties, ka nokļuvuši tādā ķīselī. Tu paturi viņu pratā visu ceļu. Lielai masai izgaistot Imantas virzienā, Tu tiec apsēsties, viņš kādu brīdi stāv blakus. tad apsēžas pretējās puses sēdeklī. Tu mazliet tēloti izklaidīgi atkal apskati viņu. pamani laulības gredzenu. Iedomājies par kāzām pareizticīgo baznīcā un piemērotu līgavu viņam blakus, un jaunlaulātos bučojošu radu pūli, un batjušku ar to iesvaidāmo vīraka karekli pārkrustoties...tad apstādini sevi pie šīm pārdomām.. saki, gana, ieķiķini. apskati viņu vēlreiz un
secini, ka glīts un jauks, tomēr izskatās. tāds, ka vēl var iedomāties, kād izksatījies kad bijis puika...
Tu iedomājies arī, ka ir labi tā vienkārši pieķert sevi pie
šīm radušamies simpātijām un nav vajadzīgs nekas vairāk, un ja viņš sāktu sarunu, visdrīzāk Tu justos vīlusies...
Satiekot viņu nākamreiz, pēc pāris sekunžu meklējumiem prātā, visdrīzāk atcerēšos un pasmaidīšu. pie sevis:) - 2 rakstair doma
- 2.4.05 19:02
- pārkārtošanās prātā paredzama.
šobrīd mana seja ir viegla pārdoma ar padrūmu vaigu.
un acis skatījušas plašumu, tālumu, dzidrumu.
sarkana bāka uz baltu sniega kluču fona.
vižņi skalojas gar mola krastu.
pilns piebildēts foto, bet tikai pāris bildes smukas. un ļoti smukas, visdrīzāk, ne vienas:)
esmu vairāk viena kā jelkad. un pieņēmusi šodien šito. samierinājusies šodien ar šito.
bet rīt gan ne. - 0 rakstair doma
- 1.4.05 13:43
vietējais kontingents dažādspalvainos pižikus nomainījis pret dažādkrāsainām(vairāk gan pelēcīgām) beretēm. pavasaris nāk. odnako.
- 0 rakstair doma
- 1.4.05 09:02
- nekrietnie melji.
internets esot nokauts visā pasaulē.
nav ne jausma, kad vispār atjaunošot.
eh...aprīlim, aprīlim, pilieni nav kā līdz šim...
patīk man šāda migla, pilnīgi jocīgi nevelk uz melanholiju,
drīzāk sarosa un atsvaidzina domas.
..tik pat mīlīgi, kā kad vasarā pirmsnegaisa laikā pēkšņi satumst vēl nesākusies diena un arā klīst noslēpums, un viss kļūst aizdomīgi kluss... - 0 rakstair doma
- 31.3.05 19:56
- no kurienes pēkšņi uzradies šis koši ņirbošais jauno īpatņu pūlis Rīgas ielās?
smejošais, smaržojošais, kustīgais, skaļais un dzīvīgais.
kā strazdi un gulbji un visādi citādi putni pēc pelēcīgās ziemas pārradušies.
smuki.un pēkšņ citādi pavasarīgi dvesmojoši.
zinu, ka pārāk maz esmu bijusi ārā
un nu pēkšņi tik daudz gaisa un bilžu. - 0 rakstair doma
- 30.3.05 12:06
- kaut kur aizķēries noskaņojums.
sapinies ciparu, skaitļu un nerimtīgas kalkulēšanas režīmā.
bet man kā kaķim deguns sniecas uz atvērtā loga pusi. smarža atnes piejūras vēju un trūpošus izksalotus sprunguļus, mazliet plaukstošas priedes un paniskas kaijas, baložus un vietējo Ķengaragu ar kaķiem, sliedēm, pensionāriem, eļļām un cisternām, lokomotīvēm un netīru kombinzonu strādnieku klaigām... - 1 rakstair doma
- 24.3.05 09:10
- gaišs, vēss rīts izspurdz ķircinošu smieklu šaltīs zem kopīgās segas.
ar mani nav viegli.
man. - 0 rakstair doma
- 22.3.05 16:37
- man patīk šķaudīt, taču kautrējos to darīt publiski, jo, redzi, tas ir tāds intīms process. un šķaudošs cilvēks izskatās visai īpatnēji. arī skaņas, kas nāk šķaudīšanas brīdī ir tādas jocīgas- slimi kaķiskas.. un tad, lai izklausītos kaut cik piedienīgi, uzreiz pēc pašķaudīšanas pateikt apčī, lai visiem klātesošajiem ir skaidrs, kas tas īsti bija.
un vispār, daudz piedienīgāk ir klepot:) - 3 rakstair doma