- 17.6.05 16:34
"Dobrij denj!
Ar cieņu, ... šis lūgums mani drusku iejautrināja tikko :)</p>
Prishlite pozalujsta informaciju v vide Pielikumsa Nr.1... "- 0 rakstair doma
- 17.6.05 12:22
- vakar tā poētiski- meijas un tā. šodien naturālākās papeļpūkas lien pa logu taisni iekšā. virpinās, tirpinās pāri pa klaviatūru, kafijas krūzē, uz papīra kalniem un man visrinķī un apkārt...visbeidzot, sagaidījušas manu lielo ieelpu, iespraucas taisni nāsīs...
un tad nu jāpadomā, ka līdztekus citām visādām padomju gados saslietajo guļamrajonu mīnuspusēm, šī ir vēl viena- lielie, neizskatīgie, klamzīgie koki(lai jau, vismaz kāds zaļums)ar savu pūku vasaras ražu... es te ne tāpēc, ka pukstētājas miers būtu traucēts un tā, izgāzt te savu papeļpūku niknumu vai kā... nē, es te par lietām, kas paņem ar masu. - 5 rakstair doma
- 16.6.05 11:56
- visu rīta cēlienu svaigi sazārdots siens līda pa logu taisni iekšā. un jasmīni, rododendri un vēl kaut kādi neapzināti ziedkrūmi pakaļ.
un tad svaigi cirstas meijas...jauni bērziņi, ozoli un pļavas puķes...
un saule zenītā... un iedomājoties šos vārdus- saule zenītā, atceros citātiņu, ko skolaslaikā atzīmēju poētiskajam stilam par paraugu iz pirmsjāņu sagatavošanās pasākumiem Akuratera "Kalpa zēna vasarā"...Un sagribējās tādu sauli zenītā un riktīgu raušanos ar sienu, un vasaras darba sviedrus... un pēčāki ūdeni padzerties no akas tikko izvilkta spaiņa...un vakarā uz siena, kas čab zem auss... un vienas vasaras mīlestību...līdz rudenim, līdz ābolu laikam... - 2 rakstair doma
- 1.6.05 22:32
- gribu sajust cibu. masveidā. uzreiz visu masu.
bet nav iespējams sajust vienu pasākumu, ja tas ir katrs un daudzi.
un pilnīgi citādi. nu, labi, esmu novākusi vienu pulku, kas kaut kur savās izpausmēs ir līdzīgs, kas raksta līdzīgi un padomā līdzīgi līdz konkrētam brīdim, līdz konkrētai kādai vienai domai... bet patiesībā ir pilnīgi sveši.
gribu tuvāk sajūtu, ja
neiespējami - 2 rakstair doma
- 30.5.05 17:58
- nezināmās vstrēčas pasākums uzdzen tirpas. patīkamas, labika.
ilgi nepanesamas, sliktika.
bez ar šo vismaz ir panākta jušanās kaut kāda citāda tāda, labika. - 0 rakstair doma
- 26.5.05 14:35
- tvīkst vaigi kā narkotiskās magones.
ziniet, ir baigi labi noreibt no virtuāla sakara un izgaršot mostošos kaisli, kas nebūt nav virtuāla.
nežēlīgi smaržo ievas
(ja vien tās, kas tā smaržo ir ievas)
(ja vien tās, kas man liekas,ka smaržo, nav noziedējušas jau) - 1 rakstair doma
- 23.5.05 21:42
- un uz Vanšu tilta slīdēt pa vējam ar saulē sažņiebtām acīm ir tik sasodīti labi, ka nav jādomā.
- 0 rakstair doma
- 22.5.05 20:17
- un vēl es satiku Raini, tikko uz Blaumaņ/Baron ielas. Mūsdienīgāks tāds palicis, ja nu ieslīgstam apģērba detaļās. un seja bez rakstura tāda, tomēr. un kārnāks tāds...secināju, ka Rainis ta Rainis, bet tāds, kā tikko atgriezies no izsūtījuma. un vēl ar Dagdas skiču burtnicu padusē. Un tālas noskaņas zilā vakarā padomā.
- 0 rakstair doma
- 22.5.05 20:09
- cepta zive.
(ar pikanti bālu krūšu daļu un lencītēm, kas izceļas uz tikpat pikanti sārtās parējās ķemeņa daļas. bet tas tā, ja ieslīgstam detaļās) - 3 rakstair doma
- 18.5.05 11:46
- Kas tās ir par likumsakarībām, kad punkts A un punkts B iziet no punkta, pieņemsim, C un D atšķirīgos laikos un nemaz netiecas punktā E satikties, kas ir krustoties, taču to ik pa laikam izdara- gan tajā sasodītajā E punktā, gan vēl arī F un pa reizei arī G punktā(ne jau tajā, par ko tvnet sadaļā sievietēm raksta, ja). Ir taču desmitiem, pat simtiem vietu, kur cilvēkam atrasties vienā konkrēta brīdī, taču viņš, nez kāpēc ir tieši mana ceļā pagadījies konkrētajā minūte, sekundē un pēc tik pat ilga laika mēs tur nesatiktos nekādi vairs. Bet tajā iepriekšējā satiekamies gan. Nu labi, nav Rīga nekāds ne gorod miljardov, nedz arī milijonov, taču nekāda ne pagasta centrāle arī, taču ne...
šis ir viens tas, kas man liek domāt par domu spēku. ne nu manējas, protams, bet kādam taču viņas ir tik spēcīgas...sķiet. - 2 rakstair doma