|
Mar. 5th, 2014|10:22 pm |
|
vakar atbraucot džeki vēl beidza skrūvēt plauktus manā buduāra bibliotēkā un šodien es sāku joņot apkārt, lai kaut kā savāktu dzīvei nepieciešamo, un tā starpā biju arī tirgu, lielajā, kur tie skābējumi tā smaržoja, ka sagribējās arī man un atcerējos vienā stūrī bija baigi labie skābētie kāposti uz kurieni arī dūru taisnā virzienā – a tur rinda! tantuki stāv rindā pie vienīgā džeka visā tirgū, pārējās tantes šķībi lūr, es ar iestājos rindā garšoju un džeks pāri visam dod man milzu dakšu un saka ņem svaigu pagaršo no mucas cita lieta! pienāk tantuks sākam runāties viņa garšo un kaut ko ņemas un prasa kāpēc šim rinda stāv, es saku ka man garšo un ir tīra manta svaigi bez etiķa un draņķībām, bet 10 saņķikus dārgāk kā citur, bet rinda stāv. viņa atkņubina maisiņu un saka nu pagaršojiet vai šitie slikti? es saku nē bet ziemu stāvējuši cita garša, jo es zinu man tēvs to darīja gadiem. bet tas džeks – taj kāpostu sulā izmērcētām rokām dejoja ārkārtīgi skaistu deju, skatījos un priecājos, un katram sievišķim vecs vai jauns novēlēja s nastupajuščem prazdņjikom vai nu kurā, valodā vajag, izcils mākslinieks |
|