| pļaviņa |
[Aug. 29th, 2018|05:34 am] |
|
nobraucām pāgājšnedēļ garājā tripā uz pļaviņu, ceturdien no rīta rasbainieki noleca, bet Oj ieleca piektdienā, sākām smuki ar apdeitētu stafu, jo Oj pielādēja mums pilnu mašīnu ar pingvīniem un vienu jau es biju sev sarūpējusi pati, visiem iesaku, man pēc 4 dienām nebija atspiesti sāni guļot zemē uz mazā pašpiepūšamā pingvīna, tikai 4-5 cm bet kāds kaifs, pirmajā dienā paspējām uz laika ziņām, nospriedām, ka baigi silts ūdens jūrā bet nesaņēmāmies, pilnmēness jau spoguļojās jūrā viss tāds apaļš un skaits, tad jau sekoja cepumi, balts susuriņš, oj, un atkārtota susuriņa parādīšanās, lai apliecinātu ka nav vīzija iekoda man īkšķī, tad ejot uz bubieriem satikām intiņu un lietu laika prognozes vietā, ko pārlaidām pie viņas lapenē, nākamais rīts bija izteikti grūts, un kā uzvārijām nākamajā pingvīnā kafiju tā sāka līt un tika uzstellēts skybārs, tālāk jau viss aizgāja pēc plāna tik tālu, ka nespēju izvilkt brutu, ko atnesot atpakaļ, lai vispirms iekurtu pionieru ugunskuru devu vaļu zēniem, kas to darīja tik prasmīgi, ka pat ar prīmusu nevarēja piekurināt, līdz man vajadzēja stāties sardzē un mazos pionierus vest uz laika ziņām, kur beidzot tas bruts trāpīja tieši tik ļoti cik vajadzēja, un ņirdzām līdz zemei krizdami, ka šitajā vietā ir neizmērojama klišeju biblotēka, kas parasti jaunuļiem rauj jumtu, bet tad jau arī Oj bija apguvis rituālus un nākamjā rītā jautāja cikos tad tiks izsniegtas bruta brokastis, kas gan bija jānopelna ielecot siltajā jūrā, tobiš vienā vilnī, tad vēl tam visam pa vidu man iekoda ērce, ko es ātri apdulināju ar kandžu un izcēlu ar diedziņu tik eleganti, ka nepalika pēdas, bet vienīgi viena vilkābele tā iedūrās rokā ka biju priecīga, ka oj var stūrēt mājās pirmdienas pēcpusdienā, pa tam lāgam salaužot mūsu smalko podiņu un pielādējot štābiņu pilnu ar malku |
|
|