| Phu Quoc 6 |
[Dec. 29th, 2016|12:35 am] |
Pēdējā diena uz salas sākās bez elektrības, kad pamodos no tā, ka ventilators nestrādā un Doooriņš saka, ka nogulējām rīta peldi, tas nozīmē, ka ir jau pāri septiņiem, ārā plosās vējš, neviens ne par ko te dikti neiespringst, tā gadās, tikai mēs atkarīgie mēģinām bakstīt savus gadžetus, jo biļetes ir tikai nenolasītajos e-meilos, un pierezervētajai istabai ir kkādas izmaiņas, bet mēs īsti nezinām kādas, pārējais viss kā parasti, zēni aizbrauca uz pilsētu pēc visādām tējām, jo Bà Hai dod man visādus zāļu uzlējumus vienu par otru rūgtāku, vienu dienu aknām, tad locītavām, vai vēderam - īsti precīzi nav zināms, jo viņa krieviski saka atsevišķus vārdus un nevis teikumus. Vakar viņa mums rādīja savu foto albūmu ar bildēm no jaunības, ir bijusi īsta skaistule, džeki rindām vien pakaļ staigājuši, bet viņa visu mūžu ir bijusi tāds brīvs neatkarīgs gars, tā arī nekad nav apprecējusies, tēvs gājis bojā kara laikā, kad viņai bija 9 gadi, mamma nomira, kad viņai ir 25, agri sākusi strādāt, kad bija 32 aizbrauca uz Krieviju strādāt kkādā tupeļu rūpnīcā, pavadīja tur 4 gadus, atceras to laiku ar siltām jūtām, kā brauca viss kolektīvs ekskursijā uz Ļeņingradu vai Maskavu, mēģinājām pat sakontaktēt viņas draugu Antonu, bet diemžēl nesekmīgi, a tā, bizīts viņai te rullē, ir ielas malā veikaliņš, kur man liekas var atrast visu - bērniem saldumus, lupatas, šmigu un cigaretes, dod arī uz krīta un kā izrādās izīrē istabiņu uz stundām, ja baigi vajag, nupat atnāca un teic, ka ir problēma ar kaimiņiem, viņi vācas ārā, bet nav naudas par īri, tagad aizgāja skaidroties, tā viņa te rosās visu dienu, un tik iesmej par jaunajiem, kas nekā nejēdz un ir jāmāca, jo ir tādi kreizī sliņķi. Pati jau nav labāka, arī kreizī, jo vistiņas viņai labākie draugi
Posted via Journaler. |
|
|