| par frančiem I daļa |
[May. 22nd, 2015|12:41 pm] |
|
vakar bija tā saucamā atklāšana, tā kā pirms tam izspiest infu no frančiem nebija iespējams, tik vien kā viņi mani ieliks sarakstā, jo opening party ir tikai uz ielūgumiem, kad aizkratījos līdz maison rouge meitenei pie durvīm saku, ka esmu sarakstā, viņa kaut ko ņemas ņemas, līdz prasa, kas mani te pārstāv, es pasaku un viņa saka, ai tinies, man visi saraksti pazuduši, nu neko man ta kas, kad satieku visu pārējo baru prasu, kur ir mans badž, lai arī rīt tieku iekšā uz ko man atbild, ka pie ieejas durvīm meitenēm jābūt, nu neko kamēr iedzērām vīnu un mazliet pavirpuļojām apkārt gāju atkal prasīt, uz ko man atbild, ka pie viniem nav, ai tad man apnika un es par to aizmirsu, jo vajadzēja stāvēt ar stulbu seju, jo franči ir vienkārši ģēniji kā padarīt tevi par dārzeni, jo apmēram jau pēc otrā vārda sāk runāt franciski neliekoties traucēties, ka tu ne sūda vairs nesaproti, jo viņi pārslēdz sarunu tēmas 7 x 3,5 sekundēs |
|
|
| par frančiem II |
[May. 22nd, 2015|12:49 pm] |
|
pēc tam, kad nodzēsa telpā gaismu un mūs ar varu izgrūda ārā pagāja nemāzāk kā stunda līdz saoorganizējāmies iet vakariņās, pa ceļam gan vienu džeku tomērt pazaudējām, bet tas arī nekas. pēc tam izrādījās ka ir jābrauc uz afterparty slavenajā david lynch silencio club, labi vismaz ka nebij jākratās ar metro, kaut kad krietni pēc pusnakts mēs tur bijām, tikām iekšā, jo Vero ir māsters kā tikt iekšā visur. tas ir tāds labirints pazemē ar ar aptumšotiem dūmakainiem spoguļiem, kur nav iespējams orientēties un visu laiku ir sajūta ka ieskriesi sienā. meitenes gribēja dejot, bet nu tik sūdīgu mūziku es nebiju dzirdējusi sen, tas bija kaut kāds totāls ārprāts, tad izdomājām ka vajag paņemt drinku – lēts tur nav nekas, visi nēsājās apkārt ar šampanieša vannām, kur kā runā peldot mazas zelta bumbiņas un kristāli, glāze vīna maksā kādus 11 eur, padomāju ja jau tā jāpaņem kokčiks par nereālu cenu, bet tas ko man tur uzmaisīja no kalvadosa, šampja vermuta un vēl nezin kā jau no pirmā malka garšoja pēc ārprātīga pāļa, sliktas dūšas un paģirām, bet dejām tas nepalīdzēja, trakās sāra bija tam apliecinājums, kas jau atbrauca pālī un pustundas laikā izstreba trīs kokčikus iztērējot gandrīs sotaku bija vienīgā, kam muzons patika |
|
|