|
[Feb. 14th, 2014|06:07 pm] |
Vakar ienirstot un mērcējot savu izmocīto miesu zilajā lagūnā mazliet atdzimu pēc trešdienas uzdzīves, kad izdzērām ar austraļu zaķi Reykjaviku sausu, galva man tomēr vēl nešancē - sataisīju bildītes un aizsūtīju drukāt, tagad jau es zinu ka autobuss mani vizinās vismaz 40 min vienā virzienā, un kad ietrausos busā jau atpakaļceļā sapratu, ka viss ir atkal dirsā - sajaucu visus failus un man viss ir jāpārdrukā, bet kā mēs labi zinām kam nav galvā tam ir kājās, un paceļam uz mājām nopirku zābīšus,ko nav iespējams novalkāt un var izkāpt gan kalnā, gan iekāpt jūrā, tagad mazu vīniņu par pus cenu kaut kādā burvīgā penžu salonā
Posted via Journaler. |
|
|
|
[Feb. 14th, 2014|10:18 pm] |
visam ir sava cena – un taj naktī kad te dauzījāmies apkārt es pazaudēju gradzenu, kas man bija no Amsterdamas un vienu savu mīļāko vulkāna auskaru pirktu Berlīnē pirms simts gadiem, ko taisījusi kaut kāda latviešu māksliniece, varbūt man tas vulkāns jāatrod šeit cits? bet izskatās ka mans dutch periods iet uz galu jo gredzenu pazaudēju satiekoties ar Rijks studentiem no Amsterdamas, zelta ķēdīti, ko atradu toletē uz grīdas pazaudēju pēdējā Amsterdamas tripā, vēl ir tikai viena lietiņa palikusi, bet gan jau taj arī pienāks gals, jo tas ir Surinamas maģiskais akmens, kas pats nokrīt, kad mērs pilns, to arī gaidīšu ar nepacietību.. |
|
|