| Amsterdamā -8 |
[Feb. 5th, 2012|01:41 pm] |
|
vakar bija tik skaista un saulaina diena, ka gribējās iziet arā pat man, tad es izrakāju visas kastes un maisus līdz atradu pagājušā gada spalvainos zābakus, ko maskava nebija nobeigusi, pie viena uzdūros maisam ar dūraiņiem un vilnas zeķēm, šitā sapucējos, paņēmu riteni un devos centra virzienā, man te manā čuhņā protams tikai lielās ielas bija nokaisītas, bet nu veiksmīgi tiku līdz centram, tik paspēju vien padomāt, ka nez kā tikšu mājās, tad aizgājām uz pāris atklāšanām, kur kā pēdējo dzērienu salēja šampi (ai nu labi prsecco), un visi uzreiz sāka iekšā pīpēt, pēc tam mani pierunāja braukt uz kkādu dzimeni, pie džeka, ko biju satikusi precīzi 1x, tieši šinī pat dienā pirms gada – tobiš viņa dzimenē, bet tā kā no galerijas mūs izlika 10 minūtes kā bija aizslēgti veikali, tad nācās meklēt kaut kādu overpriced turku veikalu, lai vismaz nopirktu vīnu, un kādu smieklīgu dāvaniņu, dāvaniņa ta vēl tā, bet vīnu izvēlējāmies pilnīgi no name, jo tam nebija nekādas etiķetes tik vien kā maza cenu zīmīte, kas izrādījās nemaz ne sūdīgākaius vīns kāds ir dzerts, ballīte kā ballīte, bet tad pienāca brīdis kad jābrauc mājās, ko es izveicu diezgan nevainojami līdz prāmim, viss īzī, tad iebraucot netīrītajā pilsētas daļā kur ir tikai maza izbraukta sliedīte apmēram 10 cm platumā, man pa priekšu brauca viens ritenis un es sakoncentrējos uz mazo sarkano gaismiņu un viņam sekoju līdz mirklim kad viņš sašķobās un ieslīd sānu kupenā, kaut ko viņam uzsaucot minos garām, dzirdu kā viņš brauc aiz manis, ziemā ritens izdod interesantas skaņas, mirklī kad nogriežos mani uzrunā, un es protams iesprūstu sniegā un apstājos, pieskrien pie manis džeks – jauns un smuks un sāk stāstīt aprautām frāzēm ka iedzert mājās, sex utt, es uz viņu blenžu un nez kāpēc runāju ar viņu franciski, cik nu spēju tās ir apmēram 2-3 frāzes, un tad nāk pats labākais ka viņš ņem un man piesūcas, un izmisīgi saka ka sex ir labs un davaj braucam pie manis vai pie viņa vienalga, es turpinu murmulēt franciski, mēģinu noturēties kājās ar visu riteni un kaut kā tikt no viņa vaļā līdz vienā mirklī viņš mani atlaiž un es sāku mīties pa to neiebraukto sniegu, kas šķīst uz visām pusēm ar domu, ka vot tagad nevajadzētu skatīties atpakaļ un nokrist, bet es varonīgi aizbraucu, tik dzirdēju kā viņš vēl uz atvadām sauca sauca toch morgen |
|
|