vakar centrā ritenim kameru pārsitu uz aizbraucu līdz servisam lai nomainītu... cerēju satikt vienu cilvēku, bet viņa tur nebija... žēl... gribas atkal ar viņu parunāt... laikam nav lemts :)

ko lai jāņos dara? braukt uz tūju, tukumu vai vecāķiem? it kā jau visur garlaicīgi... bet mājās sēdēt vēl stulbāk... jādabū pļavas puķes, lai var vainagu sapīt :)

jāaizbrauc vēl pasauļoties citādāk tāda galīgi bāla joprojām :/

mēs laikam tomēr esam pārāk dažādi ar pārāk dažādiem uzskatiem...
liekas, ka viņš man atņem sauli un atstāj ēnā...
vakar ilūzija izjuka...
tiek celta akmens siena...

izlaidums...
vēl viens gads un būs jau manējais klāt...
ko aicināt? kāds jau tagad grib pieteikties?

man ir sāpe... sirdī...
es [jau atkal] zinu, ka tur [tāpat kā iepriekšējo reizi] nekas nesanāks [oriģināli, ne?]...
bet tomēr [kas to būtu domājis] es ceru [joprojām]...
it kā jau gribās, bet, ja tā no malas paskatās, - nav pat īsti vērts censties kko darīt tajā virzienā... nav spēka...

eh...whatever...