man ir psiholoģiska trauma... šodien gandrīz sataisīju avāriju... tāda škrobe uznāca... bet viss sākās ar to ka saplīsa mašīnas radio... tajā brīdī es sapratu ka šī diena ir neizdevusies...

rīt uz baiļiem tik tiešām nebraucu... arī par to besis...

jāraxta zpd... arī tas rosina besi...


am gonna be a ruby b!tch :]

teorētiski var visu...
es nevaru pārkāpt dažas robežas... bet ir teritorijas kurās es vēlos nokļūt...
un ir viens īpašs gadījums... es negribu dzīvot tur, jo tur jau ir kāds... bet tomēr mani vilina tā vieta... vienreiz mani tur pat aicināja... un es aizgāju... bet turējos pie robežām un neļāvu ka velk tālāk...
bet gribās tikt pāri arī citai robežai... domājams, tur vairs/vēl neviena nav... bet nekad jau neko nevar zināt.. varbūt tikai slēpjās... tur vēl valda rīta migla...
bet paradīze ir slēgta... un tās sienas ir tik augstas, ka man neceļas rokas kāpt tām pāri vai tās sagraut... negribu postīt paradīzi...
ja kods tiks atklāts kāds kritīs... varbūt pat vairāki...
un vainīga būšu es...

3. nedēļa...
2. dienā...


jau atkal jūtos nostādīta cold-hearted bitch lomā...
es nesaprotu dažus cilvēkus... vienā brīdi viņi saka ka tu esi ideāls bet jau nākamajā viņi tev pārmet ka tu kko izdarīji tā kā tu to izdarīji... vai arī ka tu esi tāds kāds tu esi...
kapēc visi melo?

jā... tā nju es laikam tagad jūtos... vismaz man ir tāda sajūta ka citi par mani domā ka es tāda esmu... BET ES NEESMU!!!!!!!!!!